Lielā pankūku izēšanās, dejas un rotaļas Masļeņicas svētkos
Sestdien, 21. februārī plkst. 13.00 t/c „Dole” norisināsies slāvu tradicionālo svētku – Masļeņicas – svinēšana.
Svētku laikā apmeklētājiem būs iespēja nobaudīt tradicionālos Masļeņicas ēdienus – bagātīgus pankūku kalnus, kā arī kūpošus patvārus ar tēju, kas ir iecienītākais dzēriens šo svētku laikā. Svētkus ieskandinās folkloras kopa “Berendejka”, apmeklētājus priecēs rotaļas, dejas, kā arī sadziedāšanās.
Kā norāda ģimenes folkloras kopas „Berendejka” pārstāve Olga Dergunova, Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā Masļeņicas svinēšana ir atjaunojusies un turpina paplašināties ar katru gadu. Cilvēki cenšas apciemot viens otru un, protams, ēd pankūkas, un pat lieli uzņēmumi ir iecienījuši organizēt korporatīvus pasākumus Masļeņicas nedēļā.
Ģimenes folkloras kopas „Berendejka” pārstāve un krievu kultūras eksperte Olga Dergunova stāsta par Masļeņicas svinēšanas tradīcijām:
“Latvijā Meteņi ir daudz izplatītāki svētki nekā Masļeņica, bet tie ir divi dažādi svētki. Masļeņica ir krāšņi svētki, kas simbolizē atvadas no ziemas un pavasara sagaidīšanu. Masļeņicas nedēļa tiek noteikta pēc mēness kalendāra un tiek svinēta septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Meteņus svin vienu dienu, un tie izpaužas ļoti līdzīgi kā Masļeņica – dejās, rotaļās, ar došanos ciemos, kā arī pankūku un pīrādziņu cepšanā. Atšķirība ir tā, ka Masļeņicu svin visas nedēļas garumā. Katrai dienai ir savs nosaukums un tradīcijas. Pirmdiena – “Sagaidīšana”, otrdiena ir “Saspēles diena”, trešdiena – “Kārumniece”, ceturtdiena – “Plašā ceturtdiena” vai “Svinēšana”, piektdiena ir „Sievasmātes vakarēšana”, sestdiena – “Svaines vakarēšana”, bet pēdējā Masļeņicas diena ir svētdiena jeb „Piedotā Svētdiena”. Masļeņicas pirmās divas trīs dienas ir sagatavošanās, savukārt līdz ar ceturtdienu sākas lielā masu staigāšana. Šie ir ģimenes svētki, kas redzams arī Masļeņicas dienu nosaukumos – „Sievasmātes vakarēšana” vai “Svaines vakarēšana”, kuros lietoti ģimenes locekļu vārdi. Šajā laikā ģimene cep pankūkas lielā daudzumā un aicina viens otru ciemos. Tā, piemēram, ja trešdien sievasmāte aicina znotu, tad piektdien ir otrādi – znots aicina sievasmāti. Sestdiena ir radinieku diena, kad ciemos tiek aicināti ģimenes locekļi no vīra puses, kā arī ir krustvecāku diena.”
Pasākuma programmā:
• 13.00 – lielā pankūku izēšanās un tēju dzeršana
• 14.00 – dejas un rotaļas kopā ar ģimenes folkloras kopu „Berendejka”
“Šis jau būs otrais gads, kad mēs Masļeņicas svētkos uzstāsimies t/c “Dole”, un varu teikt, ka apmeklētājiem, īpaši, kuri nāk kopā ar bērniem, šie svētki patīk un viņi labprāt uzkavējas vietā, kur mēs uzstājamies, kā arī ar prieku piedalās rotaļās,” papildina krievu kultūras eksperte Olga Dergunova.
“Šogad, gaidot pavasari, esam nolēmuši turpināt krāšņu pavasara sagaidīšanas tradīciju Ķengaragā – Masļeņicas svinības jeb lielos pankūku izēšanās svētkus, ko papildinās īpašas tējas baudīšana no patvāriem un tradicionālās Masļeņicas rotaļas kopā ar folkloras kopu. Jūtam, ka mūsu apmeklētājiem šādi netradicionālie svētki ļoti patīk sagādā prieku, tāpēc mēģinām ieviest pozitīvās tradīcijas ikgadējā svētku svinēšanā,” stāsta t/c „Dole” menedžere Liene Karpova.
Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas.
