Ziedoņa muzejs aicina uz sarunu par bērnu literatūru

Valdis Rūmnieks ir viens no visu laiku ievērojamākajiem pieaugušo un bērnu, pusaudžu literatūras autoriem latviešu literatūrā, literatūrzinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Literatūras gada balvas 2010 speciālbalvas ieguvējs, Aleksandra Čaka balvas laureāts 2001. un 2011. gadā, bērnu literatūras eksperts. Autora daiļrade aptver vairākus desmitus prozas un dramaturģijas darbu, Valdis Rūmnieks ir vairāku ievērojamu izdevumu sakārtotājs, Aleksandra Čaka biogrāfijas un daiļrades pētnieks, tostarp Kopoto rakstu 1.–6. sējuma sastādītājs, kā arī Raiņa Kopoto rakstu 19. sējuma sastādītājs, komentāru autors.

Kopdarbā ar Andreju Miglu tapuši tādi vēsturiskie romāni kā "Kuršu vikingi" (1998, 2003, 2009), "Sveiks, jautrais Rodžer!" (2005), "Viestura zobens" (2012), "Debess aiztur elpu" (2016) un biogrāfiskie romāni par dzejnieku Aleksandru Čaku – "Čaks" (2010) , kā arī tēlnieku, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, kā arī daudzu citu izcilu tēlniecības darbu autoru Kārli Zāli (1888–1942) – "Trīs zvaigznes" (2013).

V. Rūmnieka literārā darbība apliecina autoru kā vienlīdz spēcīgu latviešu tautas kultūrvēstures, mitoloģijas, folkloras materiālu pētnieku un bērnu, pusaudžu auditorijas uzrunātāju. Mītiskais, kultūrvēsturiskais, tautas tradīciju slānis autora bērnu un pusaudžu literatūras darbos savijas ar noslēpumainības noskaņu, indivīda subjektīvajiem pārdzīvojumiem un ētisko vērtību kategoriju nozīmi, šādas iezīmes ir V. Rūmnieka stāstu un pasaku materiāla poētikai.

Noslēpumainā Gaujas apkaime un gleznainā Murjāņu vide ir centrālā darbības vieta pasaku ciklā "Murjāņu pasakas", "Murjāņu kurmītis un viņa draugi", no kurām jaunākais darbs ir "Pasakas par datoriem, līdakām, telefoniem" (2015). Šis brīnumainais Latvijas nostūris ir dažādu spilgtu tēlu – Murjāņu Kurmīša, Rūķīša Dūķīša, piecu Muru, Gaujas bebru, Briesmīgās Līdakas un citu iemītnieku dzīvesvieta. Te norisinās ne mazums elpu aizraujošu notikumu, no kuriem jaunākajā autora grāmatā "Pasakas par datoriem, līdakām, telefoniem" īpaši krāšņa ir Jāņu svinēšana makšķerēšana, sēņošana, baraviku konkurss, Ziemassvētku svinēšana, dzīvību glābšana, cīņas ar zivju gārņiem, zalkšiem un bebriem. Tomēr jebkuras kolorīto murjāniešu ķibeles, ķīviņi vai pārpratumi tiek atrisinātas miermīlīgā ceļā, atgādinot, ka draudzībai un labvēlībai ir būtiska loma indivīda dzīvē.

V. Rūmnieks, līdzīgi kā I. Ziedonis, ne vien aizrautīgi izzinājis tautas folkloras materiālu un latviskās tradīcijas, dzīvesziņu, savā daiļradē akcentējot tādas vērtīborientējošās kategorijas kā indivīda atbildība, dabas mīlestība, bet arī novērtējis arī Murjāņu vidi kā rosinošu savai radošajai darbībai.

Par sarunu jēgpilnu sarunu ciklu „Visā visumā”

Jēgpilnu sarunu cikls „Visā visumā” organizē tikšanās ar I. Ziedoņa laikabiedriem, domubiedriem, Latvijā pazīstamiem dzejniekiem, rakstniekiem, māksliniekiem, domātājiem, filozofiem. Papildu informācija par pasākumu atrodama muzeja mājas lapā: ziedonamuzejs.lv.

- 18. augustā tikšanās ar rakstnieku un publicistu Ēriku Hānbergu par konkursu par sakoptāko lauku sētu Latvijā, ko 15 gadus realizēja kopā ar Imantu Ziedoni, Dainu Bruņinieci un Aivaru Berķi, un grāmatu „100 lauku sētas Latvijā”.
- 25. augustā ar Aivaru Berķi par grāmatas "No Jāņiem līdz Murjāņiem" tapšanu, draudzību un sadarbību ar Imantu.
- 8. septembrī ar Imanta Ziedoņa draugu Pēteri Kļavu par dzejas krājumu „Es skaitīju un nonācu pie viena”.

Par Imanta Ziedoņa muzeju:

2010. gadā Imants Ziedonis novēlēja sava muzeja veidošanu fondam „Viegli”, lai īstenotu senu sapni par to, ka viņa vasaras māja Murjāņos top par netipisku muzeju - vietu jaunradei. Iecerēts, ka Ziedoņa muzejs būs katra ceļš uz radošu ideju īstenošanu un sevis izzināšanu. 2015. gada vasarā topošais muzejs sāka piedāvāt dažādas aktivitātes apmeklētājiem.