Izdota J.Zvirgzdiņa grāmata bērniem "Rasas vasara" latviešu un somu valodās
“Rasas vasara” ir Latvijas bērnu literatūrā pavisam īpaša grāmata. Pirms pāris gadiem lielu lasītāju ievērību izpelnījās latviešu literatūras klasiķa Jura Zvirgzdiņa un starptautiski pazīstamās lietuviešu mākslinieces Linas Dūdaites kopdarbs “Lauvas rūciens”, grāmata, kurā bērni iepazinās ar meiteni Rasu, viņas māmiņu Laimu, rotaļu lācīti Tobiasu un sunīti Zorro, kopā ar viņiem izglāba zooloģiskajā dārzā dzīvojošo lauvu Leo no NORAKSTĪŠANAS. Grāmata ne tikai ieguva augstāko novērtējumu un Gada grāmatas nosaukumu grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” kā arī LNB Bērnu žūrijas godalgu, bet nekavējoties tika tulkota vairākās valodās un tādas bērnu literatūras lielvalsts kā Somijas bibliotēkas šo latviešu grāmatu iekļāva 10 interesantāko bērnu grāmatu sarakstā.
Diezin vai latviešu bērnu literatūrā varam atcerēties gadījumus, kad ārvalstu izdevēji un tulkotāji pasūtina grāmatas latviešu izdevējiem un autoriem.
Bet šis bija tāds gadījums. Veidot sēriju – izdot nākamo šī paša autora un ilustratores grāmatu, kurā darbotos arī lieliskie jau “Lauvas rūcienā” iepazītie varoņi, - šī iniciatīva nāca no Somijas izdevēja un tulkotājas puses. Šis ir patiesi izcils latviešu bērnu grāmatas tulkojuma ceļš pasaulē. Tulkotāja Mirja Hovila tikko par saviem latviešu literatūras tulkojumiem (Inguna Ula Cepīte “Ulsiks”, Vizma Belševica “Bille”, nu “Pirmā Ziemassvētku eglīte” un jaunā grāmatu sērija par Rasu, Zorro un Tobiasu)Latvijas starptautiskās “de jure” atzīšanas dienā saņēma Ārlietu ministrijas atzinības rakstu par saviem tulkojumiem somu valodā un izdotajām grāmatām.
RASAS VASARA ir patiesi vasarīga un optimistiska grāmata. Kaut arī līdzās Rasai, kas tūliņ dosies uz skolu, Tobiasam, kurš sasniedzis rotaļu lāčiem PIESTĀVOŠO VECUMU, sunītim Zorro, Lauvam, lieliskajam kaimiņu zēnam Jēkabam, vecmāmiņai, te darbojas viņas – Rasas stulbās un nejaukās māsīcas Lutēcija un Konkordija. Rasa Vasara ir ārkārtīgi krāšņi ilustrēta grāmata – šķiet, ilustrācijas izkāpj no lappusēm un dodas tieši pie lasītāja.Vienlaikus ar grāmatas izdošanu latviski, tā iznāk arī somu valodā.
“Visu nakti Rasa gulēja ĻOTI NEMIERĪGI. Rīt viņa brauks uz laukiem pie vecmāmiņas un uz VISU VASARU, brauks visi trīs – lācītis TOBIASS, suns ZORRO un viņa pati! Un paņems līdzi mīļākās grāmatas. Lietainām dienām. Žēl, ka viņi nevar ņemt līdzi lauvu Leo no zooloģiskā dārza… Protams, žēl,bet ne jau viss, ko mēs vēlamies, uzreiz piepildās, mēdz atkārtot vecmāmiņa un piebilst: – JA KAĶIEM BŪTU SPĀRNI, TAD PUTNIEM MIERA NEBŪTU!
Laukos būs arī abas viņas stulbās māsīcas – Lutēcija un Konkordija. Māsīcas ir vecākas par Rasu, Lutēcijai ir jau deviņi gadi, bet Konkordijai – septiņi, lai gan viņa pati apgalvo, ka astoņi. Tomēr viņas netic, ka Rasai ir draugs Leo, īsts lauva. Māsīcas grib, lai Rasa parāda savu putnubiedēkli.
Aiz šausmām Rasai naktī rādās murgi, viņa pamostas aukstos sviedros, sapnī meitene redzējusi, ka viņai ir sarkani krāsoti mati! Spogulis!Jāieskatās! Paldies dievam, mati joprojām ir tādi paši. Tobiasam un gudrajam kaimiņpuikam Jēkabam ienāk prātā doma, kā pārmācīt negantās māsīcas. Gluži nevainīgi pārmācīt.”
