Vēnu ārstēšana bez rētām un bez sāpēm
Kāju varikozo vēnu operāciju ar tā saucamo strippinga jeb izņemšanas metodi pasaule pazīst jau 102 gadus. Pirmās lāzeriekārtas 1999. gadā bija liela izmēra, 2008. gadā – jau kā mazas kastītes. Kā medicīnas tehnoloģiju attīstība ietekmējusi vēnu ārstēšanas metodes?
Vispirms pasaulē ienāca tā saucamā radiofrekvences metode, kad vēna tiek likvidēta, uzsildot tās audus no iekšpuses līdz noteiktai temperatūrai (agrāk 80 – 90, tagad – 120 grādiem). Termiskās enerģijas ievadīšanu vēnā, izmantojot lāzera tehnoloģiju, pirmo reizi 1999. gadā veica ķirurgs Bonē. Tātad pasaulē vēnu lāzeroperācijas izdara jau vienpadsmit gadus, bet Latvijā kopš 2002. gada.
Par vēnu ārstēšanu bez rētām un bez sāpēm ar strippinga jeb izņemšanas metodi jautājām ķirurgam, flebologam ULDIM MAURIŅAM.
Problēma pēc pirmajām vēnu operācijām bija tā, ka pacienti cieta diezgan lielas sāpes, kas ilgi nepārgāja. Tolaik izmantotajos lāzeros enerģija tika novadīta caur asins sastāvā esošo hemoglobīnu – tas nozīmē, ka sākotnēji enerģiju absorbēja hemoglobīns un pēc tam tālāk novadīja uz vēnas sieniņu, arī enerģijas iekļūšana audos bija dziļāka. Līdz ar to radās apdegums pa nodedzināto vēnas gaitu un minētās sūdzības.
Pacienti, ar kuriem iznāca parunāties jūsu centrā, neviens nesūdzējās par sāpēm vai kādām citām problēmām pēc vēnu lāzeroperācijas. Kā jums izdevies to panākt?
Jā, tiešām, retu reizi kādam vajag vien pretsāpju tableti. Tik labi operāciju rezultāti izskaidrojami ar garā viļņa lāzera (1470 nanometru) izmantošanu, ko 2006. gadā man pirmajam pasaulē bija iespēja sākt pielietot vēnu ārstēšanā un kas ir mans beidzamo četru gadu darbs. Šis lāzers kopā ar vienreizlietojamiem ELVeS Radial lāzervadiem ir veiksmes atslēga bezsāpju operācijai. Vienlaikus esmu kļuvis par šīs lāzermetodes attīstītāju pasaulē. Daudzos flebologu kongresos esmu aicināts kā eksperts vēnu ārstēšanā ar lāzeru līdzās tādiem pasaules vadošajiem flebologiem kā Niks Morisons no Amerikas Savienotajām Valstīm un profesors Hugo Pārčs no Austrijas. Panākt, ka no bijušās padomju puses tevi uzaicina kā ekspertu, ir liels panākums. Pavisam kopš 2002. gada līdz šai dienai esmu veicis vairāk nekā 5500, bet šogad aptuveni – 500 vēnu lāzeroperāciju.
Tas nozīmē, ka lāzera enerģiju, kas ar slimo vēnu tiek galā precīzi un līdz ar to nesāpīgi pacientam, vada zinošas rokas...
Jā, stipras sāpes pa ārstēto vēnas gaitu pēc vēnu lāzerablācijas, duplekssonogrāfijas izmeklējumā redzamas hematomas (asins izplūdumi) ap vēnu – tāds rezultāts mums bija, sākot vēnu operācijas 2002. gadā, bet ne beidzamos četrus gadus. Esam situāciju pilnībā mainījuši.
Svarīgi, lai vēnas tiek operētas, izmantojot jaunākās paaudzes lāzeru un radiālo, nevis parasto lāzervadu, ar kuru pastāv lielāka iespēja perforēt vēnu un padarīt daudz smagāku pēcoperācijas periodu. Pacientiem jāraugās, lai pēc operācijas viņu slimības vēsturē būtu ielīme, kas liecinātu par vienreizējā lāzervada izmantošanu (atbilstoši Eiropas noteikumiem jebkura lieta, kas ievadīta vēnā, ir vienreizēja un pēc lietošanas izmetama ārā). Mūsu klīnikā marķējums no vienreizējā radiālā lāzervada tiek ielīmēts gan pacienta vēsturē, gan uz izraksta.
Mūsu klīnikā augstu darba kvalitāti nodrošina arī tas, ka visi ārsti strādājam pēc vienota protokola – pielietojam vienādu ārstēšanas stratēģiju un vienādu konceptu gan diagnostikā, gan tālākā apsekošanā visas dzīves laikā.
Kā jūs raksturotu, kas ir lielākā vērtība jūsu klīnikā?
Kopumā visu nosaka komandas darbs. Kvalitatīva komanda – zinoši ārsti un labas māsas – var sasniegt ļoti daudz. Ne tikai jaunākie lāzeri mums palīdz sasniegt labus rezultātus, kaut arī tie, protams, ir ļoti svarīgi, bet arī tas, ka pārzinām visas metodes, lai varētu katram pacientam piemeklēt vislabāko ārstēšanas metodi, un domājam par jaunu metožu ieviešanu. Katrs pacients, kurš pie mums vērsīsies, saņems vislabāko un viskvalitatīvāko ārstēšanu, ko varēsim uz to brīdi nodrošināt.
