Vēnu ārstēšanā pārbaudīta vērtība – skleroterapija
Skleroterapiju, kas ir vēnu ārstēšanas medikamentoza metode, plaši izmanto gan Latvijā, gan arī tādās Eiropas lielvalstīs kā Francija, Vācija un Anglija. To uzskata par pietiekami efektīvu, turklāt tā nav arī dārga metode, tādēļ pie mums pieejama plašam cilvēku lokam, kam ir vēnu varikoze vai arī vēl nopietnākas kāju vēnu veselības problēmas. Tā ir arī izvēles metode gadījumos, kad lāzeroperāciju ir riskanti pielietot. Tuvāk par skleroterapiju stāsta Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs flebologs Dr.med.ARNOLDS KADIŠS.
Adrese: Rīga, Kokneses prospekts18a, tālrunis: 67374747; 67374744
– Ja jums vienā teikumā būtu jāraksturo, kas ir skleroterapija, ko jūs teiktu?
– Es teiktu, ka skleroterapija ir virspusējo vēnu patoloģijas ārstēšanas metode, kas pacientam ir vismazāk traumatiska un ar vismazāko iedarbību uz organismu. Runājot par šo medikamentozo metodi plašāk, to var iedalīt divās grupās. Pirmā, kad to izmanto kosmētisku problēmu – zem ādas redzamu kājas mazo kapilāru tīkliņa likvidēšanai. Visbiežāk tie vizuāli traucē sievietei. Otrā, kad sonogrāfijas kontrolē ar tās palīdzību risina nopietnas medicīniskas vēnu problēmas, piemēram, ārstē neovarikozi.
Mūsdienās abos gadījumos skleroterapija tiek izmantota putu tehnikā, tikai atšķiras medikamenta koncentrācija un metodika, kā to veic. Metodes būtība – ievadītās zāles iedarbojas uz vēnas (vai kapilāru) iekšējo slāni, to iznīcinot, līdz ar to vēna slēdzas jeb vairs nefunkcionē un atkarībā no vēnas diametra laika gaitā uzsūcas.
Jāpiebilst, ka kapilāro vēniņu iznīcināšanai skleroterapija tiek uzskatīta par labāko metodi gan no kosmētiskā, gan arī no panesamības viedokļa. Var droši apgalvot, ka tā ir pārbaudīta vērtība.
– Kādos gadījumos visbiežāk izmanto skleroterapiju sonogrāfijas kontrolē?
– Zelta standarts ir tad, ja vēnas jau ir iepriekš operētas, taču atkal no jauna izveidojušies asinsvadi – attīstījusies tā saucamā neovarikoze. Šādos gadījumos vēnas sieniņu struktūra ir pārmainīta un vēnu nemaz vairs nav iespējams kvalitatīvi izņemt operācijas laikā. Līdz ar to vienīgais veids, lai ārstētu neovarikozi, ir skleroterapija.
To izmantojam arī situācijās, kad pacientu ar lielām trofiskām čūlām uz kājām, negribam pakļaut infekcijas riskam, kas varētu rasties, piemēram, veicot lāzeroperāciju, tomēr slimā vēna noteikti jālikvidē.
– Vai skleroterapijas metodei ir arī kādi mīnusi?
– Jā, un tādi ir vairāki. Viens no mīnusiem ir tas, ka, izmantojot medikamentu, ne vienmēr izdodas pilnībā iznīcināt vēnu un pēc vairākiem gadiem tā var atjaunoties. Kā liecina jaunākie pētījumi, skleroterapijas efektivitāte ir apmēram 75% (vēnu lāzeroperācijām ir 98 – 100% efektivitāte). Jo lielāka vēna jāslēdz, jo medikamentozās metodes efektivitāte krītas. Tādēļ, ja cilvēkam nepieciešams likvidēt ļoti lielas vēnas (diametrs lielāks par 1 cm), šo metodi tomēr neiesakām izmantot.
Otrs mīnuss – pēc vēnas likvidēšanas ar skleroterapiju tās uzsūkšanās procesā var būt iekaisuma reakcija un sāpīgums pa vēnas gaitu, kā arī var veidoties pigmentācijas plankumiņi. Cilvēkiem šis process noris atšķirīgi, un dažam labam var ilgt pat līdz pusgadam. Protams, pamazām ar laiku visas minētās sūdzības izzūd.
– Vai skleroterapija iet roku rokā arī ar tādu metodi kā vēnu kompresija, kad cilvēkam jāvalkā vēnu kompresijas zeķes?
– Jā, noteikti. Tiek uzskatīts – ja ar skleroterapiju ir ārstēti vēnu zari, kompresija nozīmīgi palīdz mazināt iekaisumu, kas varētu rasties, un līdz ar to pacients vienkārši daudz labāk jūtas. Nav arī mazsvarīgi, ka kompresija stimulē vēnas ātrāku uzsūkšanos. Arī gadījumos, kad pacientam pēc skleroterapijas radusies pigmentācija, vēnu kompresijas zeķes nēsāšana paātrina tās izzušanu.
Šeit svarīgi piebilst, ka pēc jebkuras skleroterapijas metodes cilvēkam kādas 15 – 30 minūtes obligāti jāpastaigājas. Tas nozīmē, ka viņš nedrīkst uzreiz sēsties pie savas automašīnas stūres, lai brauktu uz mājām vai darbu, bet gan jādodas īsā pastaigā.
– Šķiet, kopumā skleroterapijai ir vairāk plusu nekā mīnusu.
– Neapšaubāmi. Svarīgākais, ka šī metode palīdz ievērojami uzlabot veselību pat tādā gadījumā, ja vēna nav pilnībā uzsūkusies. Ja pēc kādiem gadiem tā atkal sāk traucēt, skleroterapiju var droši atkārtot.
Noteikti jāpiemin arī tāds pluss kā ārstēšanās izmaksas. Skleroterapija ir vislētākā vēnu ārstēšanas metode, un tas ir būtiski lielai daļai sabiedrības, kas spiesta skaitīt katru santīmu, ko var iztērēt savas kāju veselības uzlabošanai. Manuprāt, to joprojām izmanto pārāk reti, kaut arī ar skleroterapiju var ārstēt gandrīz jebkuru virspusējo vēnu patoloģiju.
– Tomēr vēlos jums pajautāt – vai nav tā, ka vēnu saslimšanu ārstēšana ar mūsdienīgām metodēm pieejama tikai rīdziniekiem, bet lauku cilvēkam, kas nevar pamest savu darbu, lai atbrauktu uz Rīgu, šādas iespējas nav.
– Tā noteikti nav. Mēs braucam pie pacientiem visā Latvijā un sniedzam savus pakalpojumus visdažādākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Saldū, Talsos, Bauskā, Tukumā, Madonā vai Jēkabpilī. Vienkārši pacientam jāpiezvana uz “Dr. Mauriņa Vēnu centra” reģistratūru un jāpierakstās uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu un flebologa konsultāciju sev tuvākajā pilsētā.
Par ārstu Arnoldu Kadišu
Ķirurgs flebologs, specializējies venozās un limfātiskās sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā – konvencionālajās operācijās, endoluminālās ārstēšanas metodēs – lāzeroperācijās, skleroterapijā. Vairākkārt apmeklējis modernās fleboloģijas pamatlicēja Varadeja kursus Frankfurtē. Stažējies vienā no pasaules slavenākajām limfoloģijas klīnikām "LymphOptKlinik", kur apguvis limfātiskās sistēmas patoloģijas mūsdienīgas ārstēšanas metodes, kā arī papildinājies skleroterapijā.
Arnolds Kadišs: "Priecājos, ka pacientam ir iespēja izvēlēties tādu vēnu ārstēšanas metodi, kas atbilst viņa rocībai, un skleroterapija sniedz šādu iespēju, jo tā nav dārga."
Jautā droši:
Dr. Mauriņa Vēnu klīnika
Rīga, Kokneses prospekts18a
Tālruņi: 67374747; 67374744