Latvijas auto tirgus tendences - jauno spēkratu vilnis
Gada pirmajā pusē Latvijas auto tirgus ir piedzīvojis patiesu renesansi - reģistrēti 11 287 jauni transportlīdzekļi, salīdzinot ar 8 702 iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Tas ir gandrīz 30 % pieaugums, kas signalizē par patērētāju pārliecības atgriešanos un uzņēmumu aktīvāku rīcību.
Īpaši izceļas juridiskās personas, kuras veido 64,1 % no visiem jaunajiem pirkumiem - pieaugums par vairāk nekā 32 %, salīdzinot ar gadu iepriekš. Turklāt līzinga darījumu īpatsvars šajā grupā ir sasniedzis 61,3 %, kas nozīmē, ka katrs otrais jauns auto tiek iegādāts, izmantojot līzinga instrumentu.
Uzņēmumu autoparkus šogad papildina tādi modeļi kā Toyota Corolla, Škoda Octavia, Volkswagen Passat/Golf, Toyota RAV4 un Škoda Kodiaq. Tieši šie modeļi dominē korporatīvajos iepirkumos, pateicoties savam līdzsvaram starp uzticamību, servisa izmaksām un degvielas ekonomiju.
Elektrifikācija un tirgus transformācija
Elektrifikācija Latvijā virzās uz priekšu, lai gan ar svārstīgu tempu. 2024. gadā tika reģistrēti 1 258 jauni elektroauto, kas ir 22,5 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr kopā ar hibrīdiem elektrificētie spēkrati veido teju pusi no jauno automašīnu tirgus - tas apliecina, ka pāreja uz zaļāku mobilitāti notiek, tikai ne eksplozīvi, bet pakāpeniski.
Īpaši spēcīgi aug PHEV (Plug-in Hybrid) segments, kura pieaugums sasniedzis 344 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Šī tendence parāda, ka autovadītāji izvēlas starpsoļa risinājumus - auto, kas ļauj izmantot elektrību ikdienas braucieniem, bet nezaudē garo distanču elastību.
Valsts EKII atbalsta programma joprojām ir viens no galvenajiem elektroauto tirgus balstiem - tā sedz līdz pat 37 % no iegādes izmaksām, taču beigsies 2025. gada 31. decembrī. Nozares pārstāvji brīdina: tās pārtraukšana varētu samazināt elektroauto pieprasījumu par vairāk nekā 80 % privātajā segmentā.
Ko auto līzings atklāj par Latvijas sabiedrību
Aiz katra līzinga līguma slēpjas stāsts par ekonomisko domāšanu. Līzings vairs nav tikai finanšu instruments - tas ir drošības mehānisms un stratēģisks lēmums uzņēmēju vidē.
Uzņēmumi arvien biežāk izmanto līzingu, lai samazinātu risku un saglabātu elastību. Loģistikas, celtniecības un servisa uzņēmumi paplašina autoparkus bez kapitāla sasalšanas, izvēloties 3-5 gadu termiņus ar iespēju mainīt auto līzinga beigās. Privātpersonas savukārt līzingu uztver kā racionālu alternatīvu īpašumam - iespēju braukt ar uzticamu, ekonomisku auto, neuzņemoties pārdošanas vai nolietojuma risku.
Šī domāšanas maiņa - no īpašumtiesībām uz lietošanas elastību - iezīmē jaunu laikmetu Latvijas mobilitātē. Tieši tāpēc auto līzings šobrīd ir ne tikai finanšu mehānisms, bet arī sabiedrības vērtību spogulis.
Tirgus mehānismi un jaunās tendences
Līzinga tirgus Latvijā kļūst arvien strukturētāks un tehnoloģiski modernāks. Operatīvais līzings ir kļuvis par standartu uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no auto atlikušās vērtības riska un vienlaikus iekļaut uzturēšanu un apdrošināšanu vienā maksājumā.
Pieaug arī pieprasījums pēc digitāliem risinājumiem - līzinga līguma noformēšana tiešsaistē, maksājumu pārvaldība mobilajā lietotnē, kā arī līguma pagarināšana vai auto maiņa ar dažiem klikšķiem. Šī digitalizācija būtiski palielina tirgus caurspīdīgumu un klientu uzticību.
Tirgus vidējie rādītāji saglabājas stabili: līzinga termiņš - ap 5 gadiem, pirmā iemaksa - 10-15 %, vidējā procentu likme - aptuveni 5,2 % gadā. Šī stabilitāte nozīmē, ka tirgus ir pietiekami nobriedis, lai izturētu arī Euribor svārstības.
Source: https://unsplash.com/photos/a-phone...
Galvenie izaicinājumi un riski
Līzinga tirgus gan saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Procentu likmju pieaugums ir galvenais riska faktors - katrs Euribor kāpums ietekmē klientu maksājumu apjomus un kredītspēju. Tajā pašā laikā EV atlikušās vērtības prognozēšana joprojām ir neskaidra: tehnoloģijas noveco ātrāk nekā līgumu termiņi, kas rada risku gan līzinga devējiem, gan pircējiem.
Apdrošināšanas un servisa izmaksu kāpums ietekmē kopējās īpašuma izmaksas, it īpaši modernajiem auto ar sarežģītu elektroniku. Reģionālā nevienmērība saglabājas - Rīga dominē pēc līzinga apjomiem, kamēr Latgalē un Kurzemē pieejamība joprojām ir zemāka.
Tomēr nozare meklē risinājumus: tiek testētas fiksētās procentu likmes, “auto maiņas līgumi” un programmas, kas ļauj klientam mainīt auto līzinga laikā bez soda sankcijām.
Iespējas un risinājumi nākotnes izaugsmei
Latvijas līzinga tirgus šobrīd atrodas uz pārmaiņu robežas - starp finanšu konservatīvismu un tehnoloģisko inovāciju. Elektrifikācija un digitalizācija atver jaunas nišas, un tie uzņēmumi, kas reaģēs ātri, kļūs par tirgus līderiem.
Bankas jau izstrādā produktus ar īpašiem nosacījumiem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, savukārt līzinga sabiedrības ievieš elastīgus līgumus ar iespēju pārskatīt nosacījumus tiešsaistē. Šī pieeja ļauj pielāgoties klienta dzīves ritmam - gan privātajā, gan biznesa segmentā.
Ja līzinga nozare spēs apvienot finanšu stabilitāti ar digitālajiem rīkiem un vides ilgtspēju, Latvija var kļūt par vienu no Baltijas inovāciju centriem mobilitātes jomā.
Auo tirgus brieduma pārbaude
Latvijas auto tirgus šobrīd ir nobriedis kā nekad iepriekš. Tas apvieno uzņēmēju elastību, patērētāju pragmatismu un tehnoloģiju sniegtās iespējas. Līzings kļuvis par tiltu starp sapni un realitāti - starp auto, kuru gribas, un auto, kuru vari atļauties.
Nākotnes izaicinājums būs saglabāt šo līdzsvaru: nodrošināt pieejamību, vienlaikus saglabājot uzticību un caurspīdīgumu. Ja nozare to spēs, Latvija kļūs par piemēru Baltijai, kā veidot ilgtspējīgu un mūsdienīgu mobilitāti - bez steigas, bet ar pārliecību.
