Kā kopt zīda izstrādājumus

Zīda attīstības vēsture:

Leģenda stāsta, ka kāda Ķīnas ķeizariene Si Ling Šī nejauši, pastaigājoties pa dārzu, pamanījusi mazas, dzeltenas oliņas, kuras piestiprinātas pie zīdkoka zara. Nākamajās dienās viņa novērojusi, ka no oliņām izšķiļas kāpuriņi, kas vēlāk ar pavedienu palīdzību ietin sevi kūniņās. Ķeizariene atritināja kokonu, iegūstot zīda pavedienu un no pavediena izgatavoja audumu.

Dabīgā zīda audumus izgatavoja apmēram 5. gadu tūkstotī pirms Kr., par ko liecina arheologu atrastās tītavas no kauliem Hemundu izrakumos.

Senie romiešu tirgotāji par zīda audumu maksāja ļoti lielu naudu- viena mārciņa zelta bija līdzvērtīga vienai mārciņai dabīgā zīda. Tikai 550. gadā pēc Kr. Zīda kāpuri tika ievesti arī Eiropā. No šī laika dabīgo zīdu izgatavo arī Vidusjūras zemēs. Pirms tam zīdu Eiropā izplatīja pa tā saukto „Zīda ceļu”, kas savienoja Ķīnu ar Eiropu.

Zīda pavedienu raksturojums un zīda tauriņa attīstība:

Dabīgais zīds ir pavediens, ko izstrādā zīdtārpiņa kāpurs jeb zīdtārpiņš. Zīdtārpiņa attīstībā izšķir 4 stadijas: oliņas, kāpura, kūniņas un tauriņa. Vasarā zīda taurenītis izdēj no 300 līdz 500 oliņām, no kurām katra ir apm. 2 mm liela. Tās tiek uzglabātas vēsumā līdz nākošajam pavasarim. Pavasarī no oliņas izšķiļas kāpurs, apmēram 4 mm liels, kas aktīvi ēd zīda koka jeb melleņkoka lapas. Apmēram pēc 30 dienam un 4 ādas nomaiņām tie ir sasnieguši vidējā pirksta lielumu (8-9cm), tad var sākties iekūņošanās. Kāpura augšanas stadijā, tā zīda dziedzeros uzkrājas olbaltumvielas šķidrums jeb fibroīns, kas caur spraugām apakšlūpā tiek izdalīts 2 pavedienu veidā. Šie pavedieni kopā salīmējas ar dabīgu līmvielu un kā kompleksais pavediens tiek aptīts ap kāpuru astoņnieka veidā. Veidojas kokons, kurā kāpurs pārvēršas par tauriņu. Pēc 13, 14 dienām tauriņš izlido ārā no kūniņas , tad 4. stadija ir beigusies un process var sākties no gala. Kokons tad tiek sabojāts, un to var izmantot tikai mazvērtīgas dzijas iegūšanai. Ja vēlas iegūt augstvērtīgus un dārgus zīda pavedienus un vēlāk audumus, tad 7. dienā pēc kāpura iekūņošanās, kokonu nonāvē ar karstu tvaiku, vārošu ūdeni, salu vai augstfrekvences strāvu.
No 50 000 kāpuru var iegūt 1000 kg kokonu, un no tiem tikai 120 kg jēlzīda.
Pēc raidījuma „Dzīvnieku instinkti” datiem, vienas kleitas izgatavošanai nepieciešami aptuveni 1700 kokonu. Zīda tauriņa kāpurs ierindojas pasaules rijīgāko dzīvnieku topa vietā.

Zīds pēc taustes:

Gludi, slīdīgi, viegli materiāli, ar labu kritumu jeb drapēšanās spējām.

Krāsa un spīdums:

Jēlzīdam ir dabīgi balta, dzeltenīga vai oranža nokrāsa un neuzkrītošs, patīkams spīdums. Spīduma un gludās virsmas dēļ audumi maz smērējas.

Siltumizolācijas spējas:

Zīda audumi, kas izgatavoti no pavedieniem ir vēsi, tāpēc tie ir patīkami vasaras apģērbiem, bet audumi, kas izgatavoti no dzijām (sabojātiem kokoniem) ir silti.

Higroskopiskums:

Normālos apstākļos 11%, ļoti augsts.

Ietekme uz cilvēka ādu:

Dabīgā zīda pavedieni cilvēkam ir nekaitīgi, jo tie ir higroskopiski un elpojoši.

Stiprība:

Izturīgāka nekā vilnas šķiedra, taču ne tik izturīga kā linu šķiedras. Mitrā stāvoklī izturība samazinās apmēram par 15-20%.

Pagarinājums:

Ļoti labs- 10-30%.

Elastība, burzīšanās, deformācija:

Ļoti laba elastība, tāpēc šķiedras maz burzās, piemīt elastīgā deformācija.

Elektrizēšanās:

Tā kā šķiedra satur pietiekoši daudz mitruma, tad tā praktiski nemaz neelektrizējas.

Gaismas izturība:

Ļoti zema gaismas izturība, jau 200 stundās tiešu saules staru ietekmē, zaudē savu izturību par 50%.

Izturība pret mikroorganismiem:

Laba.

Šķiedras atpazīšana:

Dabīgajam zīdam piemīt īpašība- gurkstēšana un čaukstēšana.

Audumi:

Tipiskie zīda audumi ir šifons, krepdešīns, krepsatīns, krepžoržets, organza, satīns, tafts, tvills, fulārs, tuāls u.c.

Izmantošana:

Zīda pavedienus izmanto tikai tīrā veidā. Savukārt, zīda štāpeļšķiedras piejauc citām dabīgajām vai ķīmiskajām šķiedrām.

Kopšana:

Zīda izstrādājumi ir viegli kopjami, tomēr jāievēro ierobežojumi un ieteikumi- nedrīkst vārīt, ātri žūst, drīkst gludināt, pēc mazgāšanas ir jāgludina, drīkst ķīmiski tīrīt. Sviedri, dezodoranti un tualetes ūdeņi var mainīt zīda krāsu un padarīt to trauslu, tāpēc ieteicams padušu vietās iešūt speciālu oderi.

1. Mazgāt tikai ar rokām siltā ūdenī līdz 40°C
2. Nedrīkst mazgāt. Ieteikums- neizgriezt, neberzt, izskalot vēsā ūdenī, pievienojot nedaudz etiķskābes
3. Nedrīkst balināt
4. Gludināšanas temperatūra vidēja- 110 līdz 150°C. Ieteikums- gludināt tikai no kreisās puses, negludinot vīļu uzlaides, jo tās var izspiesties. Nelietot tvaiku, jo var rasties pleķi un krāsas izmaiņas
5. Drīkst ķīmiski tīrīt ar jebkuru šķīdinātāju, izņemot perhloretilēnu
6. Nedrīkst žāvēt mehāniski- centrifūgā vai veļas žāvētājā. Ieteikums- nežāvēt tiešu saules staru ietekmē.