Kā kopt vilnas izstrādājumus

Vilnas attīstības vēsture:

Ķīnas, senās Babilonijas un Ēģiptes iedzīvotājiem jau pirms vairāk kā 7000 gadiem bija izveidojies priekšstats par vilnas audumiem un vilnas šķiedru izmantošanu. Par to liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastie vārpstu skriemeļi- nelieli no māla vai akmens darināti diskveida atsvariņi, kurus novietoja vērpjamo vārpstu galos. Līdzko tika atklāts pavediena iegūšanas princips, bija nepieciešams iegūt arī audumu- neolīta laikmeta beigu posmā parādījās pirmās stelles.

Latvijā:

Vilnas audumu rūpniecība ir visvecākā tekstilrūpniecības nozare, kas sāka attīstīties jau sen- 1794. gadā tika nodibināta pirmā tekstilfabrika, kurā izgatavoja vilnas šineļu audumus Krievijas armijas vajadzībām. 1937. gadu var uzskatīt par Latvijas tumšgalvju aitu šķirnes izveidošanas gadu, ko nevienā citā valstī neaudzē, tomēr 90-to gadu krīze ļotiietekmējusi aitkopību un tā ir samazinājusies līdz kritiskai robežai.

Vilna pēc taustes:

Atkarībā no aitu sugas vilnas šķiedras var būt mīkstas un patīkamas, kā arī cietas un asas.

Krāsa un spīdums:

Smalkvilnas aitai vilnas krāsa ir balta, nedaudz krēmkrāsas. Pārējās aitu šķirnes mēdz būt krāsainas- pelēcīgas, rūsganas, melnas. Spīdums atkarīgs no zvīņu izmēra un formas.

Siltumizolācijas spējas:

Starp vilnas zvīņām novietojas gaiss, kas slikti vada siltumu, tāpēc vilnas izstrādājumi ir silti. Tāpat arī vilnas audumi, kas ir irdeni un pūkaini labāk saglabā siltumu, nekā blīvi vilnas audumi, neatkarīgi no to biezuma.

Higroskopiskums:

Vilna ir ļoti higroskopiska, normālos apstākļos tā var uzsūkt līdz pat 18% mitruma. Vilna ļoti lēni uzsūc un atdod mitrumu, tātad lēni žūst.

Ietekme uz cilvēka ādu:

Rupjvilna var radīt alerģiskas izpausmes cilvēka ādai. Jēra vilna un merīnaitu vilna ir mīksta un patīkama, tā ir pielietojama arī zīdaiņu drēbītēm.

Stiprība:

Vilnas šķiedrām ir pietiekoša izturība, taču tā ir vismazākā no visām šķiedrām. Arī mitrā stāvoklī šķiedru izturība samazinās pat līdz 30%.

Pagarinājums:

Sausām vilnas šķiedrām pagarinājums ir ļoti liels. Mitrā stāvoklī tā var pagarināties līdz pat 60% un vairāk. Šīs īpašības dēļ ir jāuzmanās vilnas audumu apstrādē pie tādām operācijām kā sagludināšana un izstiepšana. Vilnas izstrādājumi jāžāvē guļus stāvoklī.

Elastība, burzīšanās:

Vilnas šķiedras ir elastīgas, tāpēc izstrādājumi gandrīz nemaz neburzās un ilgstoši saglabā savu formu un izskatu. Mitrā stāvoklī vilna kļūst plastiska, to var formēt un piedot vēlamo formu- iegludināt ieloces un plisēs, kas pēc izžūšanas saglabājas.

Velšanās spējas:

Ilgstoši valkājot vilnas izstrādājumus, uz auduma virsmas veidojas pīlings- mazas savēlušās bumbiņas, kuras sauc par pillēm. Pilles nekādā gadījumā nedrīkst raut nost no izstrādājumu, jo norautajā vietā noteikti izveidosies jauna pille. Pilles ir uzmanīgi jānogriež ar šķērītēm.

Elektrizēšanās:

Vilnas audumi nedaudz elektrizējas.

Gaismas izturība:

Ļoti laba gaismas izturība, lielāka kā kokvilnai un liniem.

Izturība pret mikroorganismiem:

Laba, taču vislielākais vilnas ienaidnieks ir kodes.

Krāsošana un balināšana:

Ļoti labi krāsojās, bet balināt nedrīkst.

Degšana:

Vilna slikti deg, tāpēc to var izmantot kā ugunsaizsardzības materiālu, ar to ir viegli nodzēst uguni.

Audumi:

Tipiskie vilnas audumi ir filcs, tvīds, vadmala, gabardīns, diagonāls, buklē, kreps, triko, draps, muslīns, donegāls u.c.

Izmantošana:

Vilnu izmanto gan tīrā (100%) veidā, gan maisījumos, piemēram, ar poliesteru, poliamīdu un poliakrilnitrilu. Izmantojot vilnu jauktā veidā tiek uzlabotas gan vilnas, gan sintētisko šķiedru īpašības, piemēram, vilnai tiek samazinātas velšanās spējas un uzlabojas kopšanas īpašības. Vilnas labās īpaši’bas saglabājas, ja vilnas attiecība audumos pārsniedz 50%. Ja vilnas audumiem piejaukuma saturs nepārsniedz 10%, tad šie audumi tiek saukti par tīrvilnas audumiem.

Kopšana:

1. Drīkst mazgāt veļas mašīnā saudzējošā režīmā, max ūdens temperatūra 30°C
2. Mazgāt tikai ar rokām siltā ūdenī līdz 40°C. Skalojot, strauji nemainīt temperatūru.
3. Nedrīkst mazgāt.
4. Nedrīkst balināt.
5. Gludināšanas temperatūra vidēja- 110 līdz 150°C. Gludināt tikai no kreisās puses, gatavam izstrādājumam negludinot vīļu uzlaides, jo tās var izspiesties labajā pusē.
6. Drīkst ķīmiski tīrīt ar jebkuru šķīdinātāju, izņemot ar perhloretilēnu.
7. Nedrīkst žāvēt mehāniski- centrifūgā vai veļas žāvētājā. Nedrīkst izgriezt, lieko ūdeni drīkst tikai izspiest ar rokām, žāvēt tikai guļus stāvoklī, nežāvēt tiešos saules staros un blakus centrālai apkurei.