Vīnogu šķirnes, to kopšana, stādīšana, apgriešana
Vīnogas ir apbrīnojami skaists un vērtīgs augs ar garšīgām ogām, kuras ju no senatnes tikušas uzskatītas par lielisku ārstniecisko līdzekli. Neviens gan īsti nezina, kad un kur cilvēki sākuši audzēt vīnogas. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt Senajā Ēģiptē, vairāk kā 6000 gadus pirms mūsu ēras. Kā vēsta arheoloģiskie izrakumi, tad jau tajos laikos dzīrēs tikuši pasniegti dažādi vīnogu vīni. Ēģiptei kaimiņos esošās valstis nav atstājušas tik precīzus izziņu avotus, taču skaidri zināms, ka ķēniņa Zālamana laikos (1000 gadus p.m.ē.) vīndarība jau pastāvēja.
Sevišķi attīstīta tā bija Senajā Grieķijā. Grieķu literatūrā bieži tiek pieminēts vīns un vīnogas. Kādas tolaik tika audzētas vīnogu šķirnes, šodien nav zināms, taču nav šaubu, ka tas bijis vērtīgs kultūraugs, kā tas ir arī mūsdienās.
VĪNOGU ŠĶIRŅU IEDALĪJUMS
Mūsdienu vīnogu šķirnes sākotnēji radušās no mežonīgajām vīnogām, kas aug daudzās Eiropas valstīs. Tām ir pietiekami spēcīga liāna, taču mazas ogas, pie kam tās ir skābas. Mežonīgās vīnogas nav prasīgas, ātri vairojas un izaug pat līdz 25 metriem augstumā. Pēdējā laikā gan tās var sastapt arvien retāk.
Vīnogu šķirnes klasificē pēc to nogatavošanās laika (no ļoti agrām līdz ļoti vēlām), pēc ražības (zema, vidēja un augsta ražība), pēc noturības pret kaitēkļiem un slimībām (zema, vidēja un augsta noturība), pēc izturības pret aukstumu un salu, pēc ģeogrāfiskā principa (šķirnes, kas paredzētas ziemeļu reģioniem, vidēja platuma grādiem, dienvidu reģioniem) utt.
Pēc pielietojuma vīnogu šķirnes iedalās:
- galda vīnogu šķirnes- tiek lietotas svaigā veidā. Piemēram, Andreja Upene (Jodkrante), BABATAG, Cīravas agrā, DONARA, DOVGA, Elēģija u.c.
- vīna jeb tehniskās vīnogu šķirnes- paredzētas galda, deserta vīnu un šampaniešu izgatavošanai. Piemēram, Baškirskij Raņij, Dzelzbetons, Precose Noir, Skujiņa 675, Spartaņec Magarača.
- vīnogu šķirnes bezalkoholkisko dzērienu iegūšanai un žāvēšanai.
- universālās šķirnes. Piemēram, Golden Champion, Guna, Hasanskij Sladkij, Iļja Muromietis, Zilga u.c.
Tas, protams, ir visai nosacīts iedalījums, jo jebkuru vīnogu šķirni var lietot svaigā veidā, no žāvēšanai paredzētājām šķirnēm gatavot vīnu utt.
VĪNOGU STĀDĪŠANA
Vīnogas var audzēt jebkurā augsnē. Tomēr izvēloties stādīšanas vietu, jāievēro daži pamatnosacījumi.
Pirmām kārtām, jāņem vērā, ka vīnogas ir gaismu mīlošs augs, tam nepatiks noēnojums. Augt tas, protams, augs, taču neražos tik ilgi, līdz tā galotne nesaņems tiešus saules starus.
Otrkārt, iedaliet vīnogām pašu siltāko vietu dārzā, piemēram, dienvidu puses, (der arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu), mājas, garāžas vai saimniecības ēkas sienu.
Treškārt, padomājiet par to, lai šai vietai nepiekļūst aukstie ziemeļu un rietumu vēji.
Ceturtkārt, nepieļaujiet, lai uz vīnogulāja tecētu lietus ūdens no jumta- tas ātri vien iznīdēs visas jūsu pūles.
KAD UN KUR STĀDĪT VĪNOGAS
Labākais laiks vīnogu stādīšanai ir pavasaris. Kaut gan var stādīt visa perioda no maija līdz oktobrim garumā. Vīnogas, kā likums, pavairo veģetatīvi: ar potzariem un noliekteņiem. Pavairošana ar sēklām tiek izmantota tikai selekcionēšanas darbā jaunu šķirņu iegūšanai.
VĪNOGU STĀDĪŠANA
Vīnogu stādiem noteikti jābūt ar slēgtu sakņu sistēmu. Vienam 1- 2 gadus vecam stādam jāizrok 60- 80 cm dziļa un tikpat plata bedre. apakšā jāklāj 25 cm biezu drenāžas slāni- šim nolūkam var izmantot keramzītu vai ķieģeļu lauskas. Taču, ja stādīšanas vieta atrodas uzkalniņā, kur lietus un pavasara ūdeņi ātri aizplūst prom, drenāžas slānis nav nepieciešams
Virs drenāžas slāņa ber augsnes maisījumu no augsnes virskārtas,kurā tiks stādīta vīnoga, smiltīm, kūdras un trūdvielām- viss jāņem vienādās daļās. Pievieno arī apmēram 2 ēdamkarotes kompleksā mēslojuma. Stādu pirms stādīšanas krietni salaista ar ūdeni, izņem no podiņa un ievieto sagatavotajā bedrē, kas arīdzan tiek salieta ar ūdeni. Beigās pēc vajadzības pieber augsni, viegli pieblietē un vēlreiz aplaista. Apkārt stādam izveido 15- 20 cm augstu augsnes apmalīti.
Stādu obligāti jāpiesien pie balsta (piemēram, koka līstītes). Stādot vairākus stādus rindā, nav jārok vairākas bedres, bet gan tāda pat dziļuma vaga. Stādiem jāatrodas vienam no otra 1- 1.5 m attālumā. Tādējādi jūs varat aprēķināt arī nepieciešamās vagas garumu. Savukārt, starp vagām jābūt 3 m atstarpei.
Ja stādīsiet vīnogu stādus rudenī, vajadzēs padomāt par to aizsardzību pret zemām gaisa temperatūrām (pirms aukstumu ietsāšanās būtu labi tos apsegt, kā arī stādīt optimālajā dziļumā). Jāatceras, ka rudenī vīnogas drīkst stādīt tikai mitrā augsnē.
Jāatzīmē arī kāds rudens perioda stādīšanas pluss: tas dod iespēju palielināt augu veģetācijas periodu (tie sāks attīstīties agri pavasarī, tiklīdz būs tam piemērota gaisa temperatūra)
Labākais rudens perioda stādīšanas laiks vīnogām ir sākot no oktobra beigām līdz novembra vidum, kad augsne vēl nav pārāk slapja. Var stādīt arī vēlāk, taču tikai līdz pirmajām salnām.
VĪNOGU APGRIEŠANA
Vīnogas ir ātri augošs augs. Bez apgriešanas tas drīz vien pārņems pārāk lielu platību, kas ne tikai samazinās ražību, bet būs arī diezgan traucējoši.
Veģetācijas periodā katrs pumpurs pēc izplaukšanas izdzen augļa ķekaru un jaunu dzinumu. Tā kā pumpuru vīnogulājā ir daudz, tad arī dzinumu ir milzum liels skaits. Protams, arī daudz augļu ķekaru. Taču, jo vairāk ķekaru, jo mazākas ogas. Arī raža daudzgadīgiem vīnogulājiem, kas netiek apgriezti, vairs nav tik laba. Tas tāpēc, ka ražo tikai tā vīnogulāja daļa, kas izaugusi iepriekšējā gadā. Uz daudzgadīgajiem zariem augļu ķekaru vairs nav.
Vīnogulāja apgriešana palīdz palielināt ķekaru, ogu izmēru, paātrina ogu nogatavošanās procesu, kā arī atvieglo vīnogulāja kopšanu veģetācijas periodā, ražas novākšanu un vīnogulāja sagatvošanu ziemai (apsegšanu).
Pārslogots (neapgriezts) vīnogulāja krūms pazemina ražu jau nākošajā gadā.
Saprast, kā pareizi apgriezt vīnogulāju, nav sarežģīti.
Vīnogu zaru apgriešanas garums ir atkarīgs no to apjoma (biezuma): jo biezāks (resnāks) dzinums, jo garāks tas jānogriež un otrādi- jo tievāks dzinums, jo mazāk tas jāgriež.
Apgriežot vīnogulājus, jācenšas, lai dzinumi, kas tiek atstāti augļu ražošanai būtu:
- bez bojājumiem un slimību pazīmēm,
- labi izauguši maksimālajā garumā un diametrā,
- vidēji resni (6-12 mm diametrā). Tas gan attiecas uz pieaugušiem krūmiem, jaunajiem dzinumi būs attiecīgi tievāki.
Pārāk tievi dzinumi satur mazāk rezerves vielu, lai pilnvērtīgi attīstītos, savukārt, pārāk resni zari viegli liecas un lūzt, kā arī sliktāk ražo,
Vīnogulāju apgriešanai ieteicams izmantot ērtu,asu un profesionālu sekatoru, kas nebojātu griezuma vietu. Vecus vīnogulājus vēlams griezt taisnā leņķī un ne pārāk tuvu ražojošiem dzinumiem. Viengadīgus dzinumus griež, atstājot 1-3 pumpurus.
Vīnogulāju apgriešanas pamatnosacījumi:
1. Visus griezumus jāveic vienā dzinuma pusē. Sekatoram ar šauro griežņu pusi jābūt vērstam pret nogriežamo vīnogulāja zara daļu.
2. Viengadīgam vīnogulājam pēc galotnītes apgriešanas, virs pumpura atstāj 0,5- 1 cm
3. .Pirmajā gadā audzē vienu vai divus dzinumus (katru uz savu pusi), izgriežot pazarītes. Rudenī tos apgriež, atstājot 1-3 pumpurus. Pavasarī tie veidos jaunus dzinumus, kurus rudenī atkal būs jāapgriež, atstājot 2-3 pumpurus. Un tā tālāk katru gadu
4. Trešajā augšanas gadā sānu dzinumi jānoliec horizontālā stāvoklī (piesienot), lai saules stari tiktu pie ikviena pumpura un ķekara.
LABĀKAIS APGRIEŠANAS PERIODS
uzturvielu rezerves, ko augs rudenī uzkrāj daudzgadīgajās krūma daļās, iespaido nākamā gada ražīgumu. Tāpēc ir svarīgi, vai jūs veicat agrīno vai vēlo apgriešanu. Agrīnā apgriešana, tūlīt pēc ražas novākšanas, nenodrošina pilnīgu barības vielu nokļūšanu zemākajās krūma daļās. Tāpēc, ražīguma celšanai, apgriešanu labāk veikt vēlākā laika periodā,- pirms salnām, taču, kamēr vēl nav sasalusi zeme.
Viengadīgos dzinumus nogriež, atstājot ne vairāk par10- 12 pumpuriem uz viena zara.
LATVIJĀ AUDZĒJAMAS VĪNOGU ŠĶIRNES UN TO GALVENĀS ĪPAŠĪBAS
Galda vīnogu šķirnes
Babatag- izcilas garšas tumšā muskata deserta vīnoga;
Cīravas agrā- ļoti agra vīnoga, ar teicamu garšu, slimību izturīga;
Jefremovskij Raņij- augstas kvalitātes (Vinifera) galda vīnoga;
Karameļnij- ļoti garšīgas aromātiskas ogas, noturīgas pret slimībām;
Madeleine Royal- ļoti ražīga, ziemcietīga, sulīga zaļā vīnoga ar skaistiem pareizas formas ķekariem;
Muskat TSHA- viena no garšīgākajām lielogu dzeltenā muskata vīnogām;
Nero- slimību izturīga augstas kvalitātes galda vīnoga;
Osobij- viena no visaugstvērtīgākajām dārzā audzējamām lielogu vīnogām;
Raņij Magrača- sulīga tumšo vīnogu šķirne ar ļoti lielu ražību un blīviem ķekariem;
Supaga- viena no populārākajām un saldākajām P.Sukatnieka šķirnēm Latvijā. Izcili garšīga un augstas kvalitātes vīnoga arī audzējot siltumnīcā;
Čarlijs- viena no pēdējā laika intersantākajām lielogainajām galda šķirnēm ar vēlu , bet stabilu ienākšanās laiku un ilgu saglabāšanas potenciālu;
Žemčug Belij- ļoti izturīga, nekaprīza šķirne Latvijas apstākļiem. Veiksmīgi var audzēt bez ķīmiskās aizsardzības pret slimībām un piesegšanas ziemā ,iegūstot ekoloģiski tīras ogas visā Latvijā.
Vīna vīnogu šķirnes
Dzelzbetons- sala un slimību izturīga tumšā vīna vīnoga;
Golubok- vīnoga ar rubīnkrāsas sulu, zemu skābes saturu un labu ziemcietību (ziemo virs sniega). Ienākas katru gadu;
Skujiņa 675- ziemcietīgākā balto vīnogu vīna šķirne, kura labi uzkrāj cukuru un ir ar labu slimībizturību;
Precose Noir- lieliska vīna šķirne ar teicamu ražību, ziemo virs sniega , bez piesegšanas.
Universālās vīnogu šķirnes
Golden Champion- slimību izturīga unversāli pielietojama vīnoga ar lielisku ražību;
Hasanskij Sladkij- viena no agrīnākajām , ziemcietīgākajām un slimību izturīgākajām universālajām vīnogām;
Iļja Muromietis- sevišķi ziemcietīga universāla vīnoga;
Reform- agra,salcietīga slimību izturīga baltā universālā vīnoga;
Zilga- viena no populārākajām Paula Sukatnieka sķirnēm Latvijā un pārējās Ziemeļu zemēs.
Bezsēklu vīnogu šķirnes
Glenora- tumšā bezsēklu oga;
Kišmiš Zaporožskij- ļoti ražīga , rozā, bezsēklu vīnoga;
Talisman Bezsemjanij- agrīna, dzeltenā, iegareno ogu bezsēklu šķirne ar labu garšu un labu slimībizturību.
Saprotams, ka šajā sarakstā nav pilnīgi visas vīnogu šķirnes, kas Latvijas apstākļos audzējamas un pieejamas.
Visu par vīnogu šķrnēm, to piemērotību vienam vai citam nolūkam, kā arī vīnogu garšas īpašības, ziemcietību un izturību pret slimībām, varat uzzināt vēršoties pie ilggadēja vīnogu audzētāja un šķirņu kolekcionāra Gata Kužuma.
Viņa saimniecība atrodas Bauskas novadā, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, Robežu ielā 5, kur jūs varat ne tikai aspkatīt (rudenī arī nogaršot) 150 dažādas vīnogu šķirnes un saņemt jums nepieciešamās konsultācijas, bet arī atrast un izvēlēties savu īsto vīnogu!
Sazināties ar Gati kužumu varat, zvanot pa tālruņa nr. 29663998 vai rakstot uz e-pastu: info@vinogustadi.lv
