Mulča ir dāvana dārzam ... un mugurkaulam
Publicitātes foto
Mulčēšana ir salīdzinoši sen zināms paņēmiens, kas nozīmē dārza augsnes nosegšanu ar rupjās frakcijās sasmalcinātu koku mizu slāni vai citiem dabīgas izcelsmes materiāliem. Mulča ekonomē laiku un atvieglo dārza kopšanu. Un ļauj saudzēt mugurkaulu.
Ar mulču klāta zeme tik ātri nezaudē mitrumu, tā saglabā savu struktūru. Vēl viena mulčēšanas priekšrocība ir estētiskais un akurātais dārza izskats.
No kā top mulča?
Kā mulču izmanto koku mizas, šķeldu, kūdru, zāģu vai ēveles skaidas Optimālais mulčas slāņa biezums ir 7 līdz 10 cm. Lielisks mulčējamais materiāls ir koku lapas, īpaši ozolu lapas. Tās trūd ilgi, bet toties zeme pēc tam ir ļoti auglīga.
Pārbaudi, ja netici
Tomēr ierindas dārznieki, kuriem dārzkopība ir tikai hobijs, dažkārt uz mulčēšanu raugās ar aizdomām un labprātāk izmanto tradicionālas dārza kopšanas metodes – biežu ravēšanu un laistīšanu, kuru pavada līkņāšana, iedzīvojoties muguras sāpēs.
Lai praksē novērtētu, kāds labums ir no mulčēšanas, tā vienkārši jāizmēģina. Piemēram, uzklājot mulčas slāni nelielā dārza pleķītī apkārt kādam ogu krūmam vai puķēm vai kādam citam derīgam augam. Aptuveni divu nedēļu garumā jāsalīdzina, cik daudz enerģijas, laika un spēka patērē dārza kopšana nemulčētajā un mulčētajā daļā.
Pieredze liecina, ka mulčas slānim nezāles cauri nelien, zeme ir pietiekami mitra zem mulčas un atliek vien priecāties par dārzu, nevis tajā vergot. Gluži aizmirstībai gan nedrīkstētu pakļaut dārzu, arī mulčētās dārza daļas ir šad tad tomēr jālaista un jāizrauj kāda nezāle. Bet ... krietni vien retāk. Un arī mugura nav tik bieži jāpakļauj slodzei.
Mulčas slāņa atjaunošana ir elementāra un neprasa īpašas zināšanas - savu laiku nokalpojušam slānim pa virsu uzber svaigu mulču.
