Tropu dārzs tavā mājā
Apelsīni, vīģes, granātāboli, hurma..šie augļi viennozīmīgi mums saistās ar siltajiem dienvidiem. Un arī ar samērā augstām tirgus cenām. Taču daudzus dienvidu augļus var veiksmīgi audzēt arī pie mums- siltumnīcās, uz stiklotām terasēm, aizstiklotām lodžijām vai vienkārši istabā.
Istabas apelsīnu šķirņu nav īpaši daudz. Visvairāk izplatītais un ieteicamais ir "Vašingtons Nevils", kas kādreiz Eiropā ievests no Kalifornijas. Tas ir ērti kopjams: koks izaug aptuveni pusotru metru vai nedaudz vairāk garš (maksimums 2 metri), sāk ziedēt un dot ražu ceturtajā augšanas gadā.
Pastāv arī pundurapelsīnu koku šķirne, tā saucamais Marheulas apelsīns. Taču neskatoties uz koka mazo izmēru, augļi tam ir normāla izmēra.
Saldo istabas apelsīnu skaitā ir arī tā saucamie "sarkanie apelsīni". To augļi ir izmērā mazāki un atšķiras ar sarkanīgo augļa mīkstumu, ļoti sulīgi. Pie tiem pieder "Doblefina" un "Tomango" apelsīnu šķirnes.
Apelsīns ir diezgan aukstumizturīgs, taču gaismu mīlošs augs. Tāpēc to labāk novietot pie dienvidu puses loga. Pie ziemeļu puses loga tas ne tikai lēnāk augs, arī augļi būs skābāki. Jo vairāk augs saņems saules gaismas, jo apelsīni būs saldāki.
Apelsīnu kociņam obligāti jāsaņem svaigs gaiss, taču, ņemot vērā tā maigo dabu, pirmajā laikā piesedziet to ar marles audumu.
Ziemas periodā, kad diena ir īsa un saules gaismas maz, augs jāapgaismo ar dienas gaismas lampām. Apelsīnu koka gaišajam diennakts laikam jāsasniedz 10- 12 stundas. Arī jālaista augs mazāk kā vasarā.
Jaunos apelsīnu kociņus jāpārstāda ziemas beigās, vecākus augus pārstāda pēc 3-4 gadiem. Atšķirībā no lielajiem brāļiem, istabas pundurapelsīni ražot sāk jau otrajā dzīves gadā.
Tūkstots un vienas nakts slaveno vīģes koku audzē gan no sēklām, gan no spraudeņiem. Pēdējais variants vairāk piemērots tiem, kas grib ātrāk ieraudzīt augļus.
Tātad, kad esat iegādājies vīģeskoka spraudeni, ļaujiet tam nedaudz apžūt, tad iestādiet smilšu augsnē, apsedziet ar stikla burku un periodiski aplejiet, bet pēc 15-20 dienām, kad tas sāks augt, pārstādiet sekojošā augsnes maisījumā: 2 daļas zemes, 1 daļa kūdras un 1 daļa smilšu.
Mēslot augu nepieciešams, taču pēc katras laistīšans vai piebarošanas obligāti jāuzrušina augsne.
Vīģe mīl gaismu, taču var dzīvot arī ēnainākā stūrī, tāpēc tā ļoti piemērota audzēšanai telpās.
Atkarībā no tā, kur audzēsiet vīģi- lielākas šķirnes koku siltumnīcā vai pundurkociņu uz palodzes, pēc pāris gadiem jūs jau plūksiet ražu no 3 līdz 10 kg gadā, atkarībā no izvēlētās šķirnes.
Granātābolu koks dabiskos apstākļos sasniedz aptuveni 3 metru augstumu, taču istabas apstākļos audzējamie granātāboli ir ne augstāki par 1 metru. Pie kam šis kociņš izskatās arī ļoti dekoratīvs, pateicoties savām spīdīgajām šaurajām lapām. Ziedēšanas periodā tie izdaiļo jebkuru māju ar baltiem, rozā un purpura ziediem. Granātu koki dod augļus katru gadu un to kopšana nav sarežģīta. Tiem patīk karsta vasara, taču neskatoties uz to, ziemas mēnešos spēj pārciest arī zemākas temperatūras.
Granātkokam piemērots sekojošs augsnes maisījums: 1 daļa smilts un 1 daļa kūdras. Kaut gan šo koku var audzēt arī parastā puķu zemē. Sēklas jāliek zemē ne dziļāk par 0,2-0,5 cm. Pēc tam zemi jāsamitrina un iestādīto sēkliņu jāapsedz ar stikla burku. Temperatūrai stāda dīgšanas laikā telpā jābūt ap 25- 27 grādiem
Granātkokam patīk, ka to lutina un periodiski iznes saules gaismā. Tam arī patīk mitrs gaiss, tāpēc audzēšana apkures bateriju tuvumā tam nav piemērota.
Pēc diviem mēnešiem stādi ir pietiekami lieli, lai tos pārstādītu podā ar diametru ne lielāku par 9 cm. Viens pieaudzis granātkoks var dot 50- 60 augļus gadā. Brīvā dabā granātkoki dzīvo līdz 300 gadiem, bet dārza eksemplāru mūžs sniedzas līdz 50 gadiem.
Hurmu šī augļa mīļotāji iemanījušies audzēt no sēkliņām: tās izņem no gataviem augļiem, noskalo, izžāvē, iestāda podiņā un laista. Pēc tam podiņu pārsedz ar celofāna maisiņu un novieto siltā vietā. Jau pēc divām nedēļām jāparādās diezgan ievērojama lieluma (10 cm augstumā) asniem.
Novietojot augu gaišā un siltā vietā, redzēsiet, cik ātri hurma aug. Šī iemesla dēļ tā diezgan bieži jāpārstāda lielākā podā. Jaunos hurmas kociņus katru gadu pavasarī pārstāda. Kad tie paaugušies lielāki, to var darīt ik pēc 3-4 gadiem.
Hurmai nepatīk vējš, tāpēc vasarā to vēlams novietot gaišā, no vēja pasargātā vietā, bet ziemā turēt vēsā gaisa temperatūrā. Šī dienvidu skaistule ziemas periodā dod priekšroku 5-10 grādu (protams, plusos) temperatūrai.
Kas attiecas uz ražu, tad, piemēram, hibrīda šķirne "Rossijanka" pārcieš pat 35 grādu salu un jau pēc diviem gadiem šī šķirne dod pirmo ražu. Koki, kuru vecums nepārsniedz 5 gadus, saražo 15-20 kg augļu gadā, vecāki- pat līdz 30 kg.
