Dārza un lauku darbi maijā
Maija mēnesī jāturpina zemes apstrādāšana un jāsēj vasarāji; jāsēj mieži, vasaras kvieši, lini, pupas, gurķi un vīķauzas. Jāsēj arī vēlīnie dārzāji, bet jau iesētie kārtīgi jāizravē. Jāstāda kartupeļi un citi sakņaugi.
Dārzā
jāpabeidz augļu koku stādīšana un potēšana. tūlīt pēc noziedēšanas ābeles, bumbieres un plūmes jāapmiglo pret ābeļu un ievu kodēm.
Ja apkarojams arī ābolu un plūmju tinējs, tad apmiglošana atkārtojama pavisam trīs reizes - ar astoņu dienu ilgiem starpbrīžiem.
Saulainās dienās jāpārstaigā dārzs un jāiznīcina riņķu tinēja kāpuru kolonijas, kas sanākušas sildīties zaru staklēs izvilktajos tīklos. Vienkāršākais to iznīcināšanas paņēmiens - saspiest ar zāļu kušķi.
Ja kur manāmas lapu utis, tad tās vajag apkarot ar petrolejas emulsiju.
Ik rītu jāpurina ķirši un jāiznīcina uz paklātajiem palagiem (vai ko citu) nobirušie smecernieki.
Jāņogulājiem, ērkšķogulājiem un avenājiem jāizgriež un jāsadedzina visi neizplaukušie, sausie un novītušie zari, jo to serdēs parasti atrodas mušas veidīgās spindalas ķirmji. Ērkšķogulāji bez tam jāapmiglo pret Amerikas miltrasu jeb tā saucamo ogu nāvi, šim nolūkam pielietojot sēra kāliju (20g. uz spaini jeb 12 litriem ūdens) vai kādu citu līdzekli. Apmiglošana atkārtojama ik pēc nedēļas vai divām, un katrreiz pēc tam ogulāji apkaisāmi ar koku pelniem.
Bišu dravās
jāpieliek rāmīši ar šūnām. Līdz maija aukstumiem tomēr jābūt uzmanīgam un jāpieliek tikai tik daudz rāmīšu, cik bites spēj apsegt. Tai pašā laikā jāgādā arī, lai stropos būtu pietiekoši silts. Kad aukstumi jau pāri un vairs nav jābaidās no peru apsaldēšanas, telpas var atvērt jo plaši.
Mākslīgās šūnas vienmēr pieliekot, jārūpējas arī par tranu šūnām. Kad trani sāk lidot pa dravu, tad sagaidāmi spieti.
