Istabas augi ziemas periodā

Istabas augu kopšana ziemā

Istabas augi ir ļoti jūtīgi pret sauso dzīvokļu gaisu, taču, kā likums, centrālapkures radiatori ir izvietoti tieši zem palodzēm, uz kurām visbiežāk izvietotas mūsu mīlules. Lai pasargātu tās no sausuma, vēlams puķu podus novietot uz paliktņiem, bet palodzes gatavot platākas. Ja tādas iespējas nav, tad uz palodzes zem puķu podiem ziemas mēnešos jānovieto biezs kartons, kas nosedz radiatorus tā, lai karstais gaiss nevar piekļūt pie augiem.

Jālaista ziemas periodā augi tikai tad, kad augsne podiņā ir sausa, taču jārasina gan biežāk.
Lai samazinātu gaisa sausumu, mūsu vecmāmiņas uz radiatoriem klāja slapju frotē dvieli, kuru saslapināja katru reizi, kad tas bija izžuvis. Vēl viens neslikts variants- novietot istabā trauku ar ūdeni (var novietot vairākas ar ūdeni piepildītas vāzes), kuru jāmaina 2-3 reizes nedēļā.

Ļoti noderīgs šīs problēmas risināšanai ir akvārijs. Ja jums tāds ir, tad gaiss dzīvoklī tiks mitrināts pietiekami. Pat, ja nevēlaties kopt zivtiņas, varat iekopt skaistu akvāriju, kurā var audzēt interesantus ūdensaugus- izskatīsies skaisti un oriģināli. Augi gan mitrina, gan attīra gaisu, bagātinot to ar skābekli.

Skuju, citrusaugi un kaktusi likvidē kaitīgos mikroorganismus, tai skaitā gripas ierosinātājus.
Savukārt, virtuvē novietots zaļais hlorofīts attīra gaisu no gāzes paliekām un citiem kaitīgiem piemaisījumiem.

Istabas augiem nepatīk caurvējš. Ja ziemā atverat logu, lai vēdinātu telpas, tad augus uz to brīdi labāk noņemt no palodzes vai pārklāt ar nederīgām avīzēm. Daudzas puķes iet bojā jau pie mīnus1 grāda С.

No augiem regulāri jānolasa sausie sakaltušie zariņi un lapas- tie ir mikrobu un kaitēkļu vairotāji, kas bieži vien sarodas uz augiem tieši ziemas periodā.

Kaitēkļi un to apkarošana

Ar kaitēkļiem, ja tādi iemetušies, jācīnās. Piemēram, laputis ļoti ātri vairojas un ātri pārņem burtiski visu augu. Viņas izsūc auga sulu no lapām, kā rezultātā lapas bieži vien sačokurojas tādas kā trubiņas formā. Bez tam, laputis caurdur augu ar sariņiem, tādējādi izjaucot auga fizioloģiskos procesus, kā rezultātā augs nodzeltē.

Pēc izskata laputis ir 1-4 mm gari kukaiņi, kas mēdz būt gaiši zaļi, tumši zaļi, brūngani vai melni. Daži puķkopji jau rudenī no lauka atnes mājās bizbizmarītes, lai tādā veidā pasargātu augus no laputīm.
Labs laputu apkarotājs ir ģerānija. Ja šo puķi novietosiet blakus augam, kas apsēsts ar laputīm, tās pazudīs jau pēc pāris dienām.

Ja negribat audzēt savā mājā ģerāniju, var sagatavot izvilkumu no sīpolu mizām (20 g sīpolu mizu aplej ar 5 litriem ūdens, uzvāra, atstāj ievilkties un ar atdzisušu izvilkumu apsmidzina augu vai apstrādā to ar neliela sūklīša palīdzību). Apstrādi veic 5 dienas no vietas apmēram 4-5 reizes dienā.

Arī šāds līdzeklis palīdzēs tikt vaļā no laputīm: novāra citrona miziņas (jāvāra 10-15 minūtes), novārījumu nostādina, izkāš un ar atdzisušu apstrādā augus.

Ļoti iedarbīgs ir sīvā dārzeņpipara novārījums: 0,5 kg kaltētu vai svaiga dārzeņpiparu, kas pārlieti ar ūdeni, vāra uz lēnas uguns stundu, tad diennakti nostādina, nokāš un ar gatavo novārījumu apstrādā bojātos augus. Taču jāuzmanās, lai novārījums nenonāk saskarē ar cilvēku vai dzīvnieku gļotādu.

Cīņai ar laputīm var izmantot arī tabakas uzlējumu . Šajā gadījumā 200 g tabakas aplej ar 5 litriem ūdens un nostādina diennakti, tad 2 stundas vāra, nokāš, novārījumam pievieno 200 g saimniecības ziepju un ar gatavo šķīdumu apsmidzina slimos augus.

Vēl viens bīstams kaitēklis ir tīklērce, kuru ar neapbruņotu aci ir ļoti grūti saskatīt. Šī izmērā niecīgā ērcīte sastopama netīri baltā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā. Jāmeklē tā uz auga lapas apakšpuses. Caurspīdīgais tīkls, kas saskatāms uz lapas stūriem, ir labi saskatāms. Ja labi ieskatās, tīklā var ieraudzīt nelielus kustīgus punktiņus,- tās arī ir tīklērces.
Barojas tās ar auga šūnu sulu, caurdurot augu ar zāģveidīgo žokļu sariņiem, pamazām ietinot visu augu smalkā tīklā. Sākumā augs pārklājas ar dzelteniem vai rudiem plankumiem; pēc tam nokalst. Tīklērce, ja ieviešas, bojā pilnīgi visus istabas augus, kas atrodas mājā. Tai skaitā arī kaktusus.

Cīnās ar šiem kaitēkļiem gan ar ķīmiskiem, gan bioloģiskiem paņēmieniem. Ērcītēm nepatīk auksts ūdens, tāpēc vēlams regulāri nomazgāt augus zem auksta ūdens strūklas.
Labi palīdz uzlējums no Persijas krizantēmām: 5 g krizantēmu aplej ar glāzi ūdens, vāra 20 minūtes, nostādina 1 stundu. Pievieno 5 g zaļo ziepju un ar šo šķīdumu apsmidzina bojātos augus.

Bruņutis piestiprinās pie auga un paliek uz lapām pilnīgi nekustīgas. Gan pēc formas, gan izmēra tās ir ļoti dažādas. Cīnās ar viņām tieši tādiem pašiem līdzekļiem, kā ar iepriekš aprakstītajiem kaitēkļiem, taču liela izmēra bruņutis labāk vienkārši nolasīt no augiem.

Eksistē vēl arī baltblusiņas, kas visbiežāk savairojas pārlaistītā augsnē un lēkā pa puķu poda augsnes virskārtu. Nekādu īpašu kaitējumu šīs radības nenodara, vien signalizē par to, ka augsne var būt pārāk skāba, kas nozīmē, ka var sākt pūt auga saknes. Lai tiktu vaļā no šiem kaitēkļiem, uz augsnes virskārtas jāuzber sausas smiltis vai tabakas pelni.

Der zināt

Svarīgi arī zināt, ka augi nepanes vienaldzīgu attieksmi un rāšanos: mājā. kur atmosfēra saspīlēta no pastāvīgiem skandāliem un savstarpējās nepatikas, augi visbiežāk iet bojā, bet, ja dzīvo, tad izskatās nīkulīgi un kroplīgi.

Kopjot augus, nežēlojiet tiem labus vārdus. Padalieties ar tiem savos pārdzīvojumos, izstāstiet savas problēmas... Pasaulē ir tik daudz neizpētītā, nezināmā un neizskaidrotā...tāpēc nebrīnieties, ja roze palīdzēs atrast īsto vīrieti, vijolīte- nomierinās niķīgu bērnu, bet citrons- veicinās vēlmi aktīvi darboties.

Un, ja jūsu mīļotais jums uzdāvinās hiacinti, kopiet to, jo šī mazā smaržīgā puķīte ilgus gadus var kalpot par jūsu attiecību stabilizatoru.

Ņemiet arī piemēru no mūsu senčiem: mūsu vecmāmiņu un vectētiņu mājās gandrīz uz katras palodzes auga ģerānija. Kādēļ? Tas nebūt nebija nejauši. Ģerānija ne tikai attīra gaisu, bet arī visas mājas auru; tā veicina ģimenes labklājību, mieru un saticību ģimenē.