Latvijas Dabas muzejā gulbju mazuļi

Pirmā ziņa par mazuļiem pienākusi no Kuldīgas novada Rendas zivju dīķiem, kur jau 17. maijā ir redzēti tikko šķīlušies mazuļi. Pagaidām tas ir ne tikai visagrākais šā gada perējums, bet arī vislielākais, jo tajā ir 8 mazuļi. Pārējos perējumos mazuļu skaits ir no 3 līdz 6. Mazuļu skaits perējumos bieži vien ir atkarīgs no tā, kā pieaugušie putni pārvarējuši ziemu un cik daudz enerģijas viņiem ir atlicis ligzdošanai. Ja ziema bijusi barga un arī pavasarī ligzdošanas vietās laika apstākļi nelutina, barības trūkst, daļa ziemeļu gulbju tajā gadā neligzdo vai arī tiem ir maz mazuļu. Parasti neliels mazuļu skaits ir arī pāriem, kuri ligzdo pirmo gadu. Vairāk mazuļu ir vecākiem putniem. Gulbji uzsāk ligzdošanu 3 – 6 gadu vecumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad dīķos un ezeros ledus izkusa vēlāk. Tādēļ ziemeļu gulbju mazuļu šķilšanās ir aizkavējusies. Šogad tas notiek maija beigās – jūnija sākumā, bet iepriekšējos gados mazuļi lielākoties šķīlās maija vidū.

Kā vēsta nosaukums ziemeļu gulbis ir ziemeļu suga, tāpēc mazuļi aug un attīstās ļoti strauji. Apmēram 4 mēnešu vecumā, augusta beigās – septembra sākumā, tie ir spējīgi lidot.

Daudz populārākais paugurknābja gulbis, kas nevairās no cilvēkiem un nereti ēd maizi, ir dienvidu suga, līdz ar to mazuļu augšana un attīstība notiek lēnāk. Lidot tie spēj 5 – 6 mēnešu vecumā. Tāpēc, iestājoties pirmajam aukstumam, no paugurknābja gulbju vēlajiem perējumiem daļa mazuļu iet bojā.

Ziemeļu gulbjiem šajā laikā lielākā daļa mazuļu ir spējīgi lidot. Tas arī izskaidro faktu, ka ziemeļu gulbji pakāpeniski izspiež no ligzdošanas teritorijām paugurknābja gulbjus. Pirmais ziemeļu gulbju ligzdošanas gadījums Latvijā konstatēts 1973. gadā, bet tagad šeit ligzdo jau apmēram 250 pāru. Paugurknābja gulbji – ap 1000 pāru. Šīs sugas var atšķirt pēc knābja krāsas: paugurknābja gulbim tas ir sarkanīgi oranžs, bet ziemeļu gulbim – dzeltens.

Ziemeļu gulbju monitorings Latvijā notiek jau kopš 2004. gada. Mazuļu augšanas periods ir tik īss, ka nav iespējams apmeklēt visas ziemeļu gulbju potenciālas ligzdvietas. Tāpēc Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko lūdz visus, kam ir zināmas ziemeļu gulbju ligzdvietas, ziņot par tām. Ziemeļu gulbju monitoringam ir nepieciešams arī finansējums, tāpēc sadarboties tiek aicināti visi, kas var finansiāli atbalstīt šo pētījumu.
2010. gada rudenī – 2011. gada vasarā pētījumu atbalsta Labiedarbi.lv

Informāciju sagatavoja:
Dmitrijs Boiko
Latvijas Dabas muzeja ornitologs
Latvijas Gulbju izpētes biedrības priekšsēdētājs
Tālr.: 67356041
E – pasts: dmitrijs.boiko@gmail.com