Lietišķās etiķetes noteikumi darbavietā

Cerot, ka attālinātais darbs pārredzamā nākotnē beigsies, un tie, kas patiesi produktīvi var strādāt tikai birojā, atgriezīsies tajā, ieklausīsimies, ko atgādina etiķetes un lietišķā protokola pedagoģe - konsultante Tatjana Nikolajeva.

1. Ienākot telpās, jāsasveicinās ar darbiniekiem. Protams, nevajag dārdināt kā pērkonam, bet tomēr tā, lai tevi dzirdētu. Tam, kuru sveicina, labāk atbildēt ienākušajam vismaz pamājot ar galvu (ja esi ļoti aizņemts un nevari atrauties no darbiem). Ideālais variants - sveicināt kolēģi aci pret aci.

2. Dārgās dāmas, sevi jāsaved kārtībā tualetē vai atpūtas telpā, nevis darbavietā. Smaržas var lietot, bet ļoti uzmanīgi. Izvairies no pikantiem, “smagiem” aromātiem, kas ir piemērotāki vakaram. Dod priekšroku vieglam ziedu aromātam un nevis smaržām, bet tualetes ūdenim. No tevis nevajadzētu smaržot tālāk par 40 centimetriem, aromāts var palikt tikai tavā intīmajā zonā (20–40 centimetri), ko biznesa vidē nav ierasts pārkāpt.

3. Atrodoties birojā, sveicini visus, pat ja neesi personīgi pazīstams - pamāj ar galvu, pasmaidi, draudzīgi paskaties. Nekas traks, ja pasveicināsi vienu un to pašu cilvēku vairākas reizes, katrs var kļūdīties, šāda uzmanības izpausme noteikti nebūs sliktāka, kā kādu nepasveicināt vispār.

4. Ienākot birojā, nav jāklauvē pie durvīm. Tā tu parādi cilvēkam, ka tev nav aizdomas - viņš savā darbavietā nodarbojas ar kādām personīgām lietām. Bet tas nenozīmē, ka var ienākt bez atļaujas. Apmeklētājam vajadzētu pilnībā ieiet istabā (nevajag tēlot neveikli pa durvīm pabāztu runājošu galvu) un pajautāt: “Vai es varu ienākt?”. Ja atbild apstiprinoši, doties tālāk. Ja vadītājs, piemēram, runā pa tālruni, bet tomēr rāda, ka var ienākt, jāaizver durvis, jāpasper pāris soļu uz priekšu un jāgaida, kad saruna beigsies. Protams, ja ir sekretāre, atļauju ienākt lūdzam viņai.

Par šo punktu etiķetes ekspertu domas dalās. Daži uzskata, ka atvērtā tipa birojā nav jāklauvē, bet pirms došanās pie priekšnieka labāk pieklauvēt vai atverot durvis uzdot jautājumu: “Vai drīkst ienākt?”

5. Ja tev uz mobilo zvana kāds no mājiniekiem, ne vienmēr jāiziet no telpas. Iziet vajadzētu, ja gaidāma ilga, nopietna saruna. Turklāt vajadzētu brīdināt radiniekus, lai viņi nezvanītu par nenozīmīgiem jautājumiem.

6. Daudziem darbiniekiem patīk žāvēt savus lietussargus atvērtus. Tādu greznību var atļauties tikai tad, ja tas nevienu netraucē. Turklāt lietussargu vispār ieteicams žāvēt aizvērtu.

7. Mūsu darba galdam vajadzētu liecināt, ka pie tā sēž profesionālis, nevis nevīža, čakla mājsaimniece utt. Protams, jebkurai sievietei ir tiesības glabāt darbavietā rezerves zeķubikses, kosmētiku utt. (vīriešiem cits komplekts), taču tam jābūt paslēptam no ziņkārīgo acīm.
Kaktusi, plīša zoodārzi un tamlīdzīgi tikai kaitē tavam lietišķajam tēlam. Vienīgā personīgā lieta, kas var stāvēt uz galda, ir ģimenes foto lakoniskā rāmī, maksimāli 1–2, nevis 250 gab. Jānovieto tā, lai apmeklētāji arī redzētu, kas uz tā attēlots, lai viņiem nerastos instinktīva vēlme mēģināt saskatīt to, kas no viņu acīm paslēpts.

8. Saruna izmantojot skaļruni iespējama tikai ar sarunu biedra piekrišanu. Arī tad, ja atrodies viens pats savā kabinetā, cilvēkam līnijas otrā galā būtu jāzina, kā jūs sazināties.

9. Ja esi kļuvis par liecinieku nepatīkamai kolēģa telefona sarunai, vari taktiski pajautāt, vai viss ir kārtībā, vai vari kā palīdzēt, vai kaut kas ir noticis utt. Tālāk rīkojies atbilstoši situācijai.

10. Ierodoties darbā, pārslēdz tālruni uz vibrozvanu. Ja kāds no kolēģiem to nav izdarījis un viņa prombūtnē tālrunis sāk skaļi zvanīt, labāk ierīci neizslēgt. Kad kolēģis atgriežas, palūdz, lai citreiz viņš tā neatstāj. Ja nevēlies izmantot vibrozvanu, uzstādi pēc iespējas klusāku zvanu un kādu mierīgu melodiju zvanam.

11. Rokasspiediens nav obligāts. To var ierosināt vadītājs, amatā augstāks cilvēks. Nav nozīmes, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Lietišķajās attiecībās dzimumam un vecumam nav nozīme, svarīgi ir tikai tas, ko esi sasniedzis un kādu amatu ieņem.

Ja tu apmeklē kādu birojā, tev nav tiesību pirmajam sniegt roku rokasspiedienam. Tā ir saimnieka prerogatīva.

12. Saraksti beidz tas, kurš to sāka, tas ir, pēdējai vēstulei jānāk no tā, kurš rakstīja pirmais. Piemēram, vēstulē lūdzi kolēģim atrisināt kādu problēmu. Viņš atbild, ka to darīs tuvākajā laikā. Tavs uzdevums ir uzrakstīt viņam pateicību (saņemšanas apstiprinājums).

13. Telefona sarunās piemēro noteikumu - ja tu piezvani priekšniekam, viņš ir tas, kurš beidz sarunu. Ja runā divi statusā vienlīdzīgi cilvēki, sarunu pārtrauc tas, kurš piezvanījis.

14. Lai kā tev garšotu siļķes, kāposti, ķiploki un kotletes, mēģini darbavietā iztikt bez tiem. Tāpat neēd birojā citus ēdienus, kas apveltīti ar asu smaržu. Kad ēd, cilvēkiem no malas (klienti, biznesa partneri) nevajadzētu būt iespējai ienākt pie tevis. Pēc ēšanas tūlīt pat savāc drupačas, nomazgā traukus un izvēdini istabu.

15. Tev, protams, ir tiesības dienas laikā dzert dažādus dzērienus, taču krūzītei vajadzētu izskatīties glīti – nekādu atkārtoti lietotu tējas maisiņu, lūpu krāsas pēdas uz maliņas u.tml. Ideāls variants - izdzert un tūlīt noņemt krūzīti no galda. Frāze "es to nomazgāšu rīt" jāaizmirst uz visiem laikiem. Uz biroju nevajadzētu nest krūzītes ar dīvainiem uzrakstiem, piemēram, “Es mīlu vīramāti”. Traukiem jābūt vienkāršiem.

16. Pa darba tālruni, protams, labāk apspriest tikai lietišķus jautājumus. Tomēr dažreiz ar kādu no biznesa partneriem vai klientiem izveidojas tuvākas attiecības. Tas ir pieļaujams, taču skaidri jāsaprot, ka šādām sarunām nevajadzētu būt tukšai pļāpāšanai. Tā drīzāk ir izdevība nodibināt labas cilvēciskas attiecības, jo bez tām - nekur. Piekritīsiet, ka daudz labāk un vienkāršāk ir mijiedarboties ar cilvēkiem, kuri mums personīgi ir patīkami. Ja kolēģe no citas firmas sāk stāstīt par savu jauno draugu, labāk apspriest šādas lietas ārpus biroja.

17. Labi audzināti cilvēki nedodas virsdrēbēs uz savu darbavietu, neuzkarina tās uz krēsla atzveltnes un neliek uz galda. Tam paredzēts drēbju skapis. Vienīgais izņēmums – ja tu burtiski uz 5–10 minūtēm ieskrien birojā un tūlīt dodies prom.

18. Izvairies no tenkošanas. Atceries – uz darbu tu nāc, lai strādātu, nevis lai apspriestu citus cilvēkus. Jā, protams, tu esi visgudrākais un kompetentākais profesionālis visā šajā idiotu un stulbo blondīņu barā, bet par to vari runāt tikai ar savu sievu/vīru un varbūt vēl draugiem, bet vislabāk – ne ar vienu.

19. Neizgāz savas negatīvās emocijas uz kolēģiem un padotajiem. Ikvienā darbā atgadās negatīvi momenti un stresa situācijas, taču tas nav iemesls, lai kolēģi vai padotie piedzīvotu tavus emociju izvirdumus. Kolektīva cieņu tā neizpelnīsies.

20. Cieni kolektīva tradīcijas. Ja pašreizējā darbavietā ir ierasts samest naudu dāvanām dzimšanas dienā - dari to. Ja direktoram patīk piektdienas vakarā sapulcināt visus atpūtas telpā, lai “neformālā gaisotnē” apspriestu pagājušās nedēļas rezultātus - apmeklē šīs sanāksmes.

Protams, vairums šo uzvedības noteikumu ir nerakstīti. Tiesa, daži var būt ietverti iekšējās kārtības noteikumos vai ētikas kodeksā. Tomēr tos visus ievērojot, var izvairīties no daudzām problēmām, jo tie ir diezgan universāli kulturālas cilvēku uzvedības noteikumi.