Laba fiziskā forma pilnvērtīgai dzīvei

Ja jūsu dzīve ir ļoti saspringta un jūs jūtat, ka ikdienā esat pakļauts stresam, fiziskie vingrinājumi patiešām var būt dzīvības glābēji.

Fiziskā veselība ir labs aizsargs pret stresu un slimībām, kas ar to saistītas. Vislabākais veids, kā sasniegt labu fizisko veselību, ir regulāras fiziskās nodarbības. Padariet fizisko vingrinājumu izpildi par savas dzīves daļu. Tas nostiprinās muskuļus ap jūsu sirdi, uzlabos elpošanas kvalitāti, kā arī asinsriti un laika gaitā palīdzēs justies daudz labāk. Tas, protams, nenozīmē, ka nejutīsiet sekas, ja pārāk daudz smēķēsiet, ēdīsiet vai dzersiet, kā arī ļausieties pārmērīgai darba slodzei. Tomēr tā mazāk ietekmēs jūsu fizisko veselību.

Ir kāda ļoti svarīga lieta, ko būtu vēlams ievērot. Ja jūsu darbs saistīts ar konkurenci, nav ieteicams brīvajā laikā nodarboties ar sporta veidu, kas ir saistīts ar konkurenci. Tik daudz cilvēku pavada laiku, cenzdamies visu izdarīt labāk nekā viņu konkurenti citos uzņēmumos vai arī pūlēdamies, lai viņi, nevis viņu uzņēmuma kolēģi panāktu paaugstinājumu darbā, būdami pārliecināti, ka viņiem ir jāizdara labāk nekā jebkuram citam. Un, kad šie cilvēki atnāk mājās, ko viņi dara? Viņi tūlīt pat dodas, piemēram, uz golfa laukumu. Viss, ko viņi dara,- nomaina vienu konkurences formu ar citu, vienu stresa veidu ar citu.

Pareizāk šādiem cilvēkiem būtu izvēlēties tādu sporta veidu, kas ir relaksējošs un bez konkurences, lai neizraisītu papildus satraukumu.

Labākais vingrinājumu veids fiziskās formas uzturēšanai ir tāds, kas ir gan regulārs, gan pakļauts kontrolei. Šādā gadījumā uzlabojas visi organisma procesi un asinsrite. Pat veselīgs cilvēks, nenodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem, fiziski justies arvien sliktāk. Uzlabojoties jūsu fiziskajam veselības stāvoklim, jūs, bez šaubām, daudz labāk varēsiet uzveikt jebkura veida stresu- fizisku, garīgu vai emocionālu.

Tāpat kā jūsu garīgais stāvoklis var izraisīt fizisku spriedzi, tāpat arī muskuļu sasprindzinājums var ietekmēt garīgo un emocionālo stāvokli. Tā kā ikvienam no mums laiku pa laikam nākas sastapties ar negaidītu un nevajadzīgu ārējo spiedienu, ja esam fiziski veseli, mēs vismaz varam mēģināt mazināt jebkuru iespējamo kaitīgo šī spiediena ietekmi.

Ir pierādīts, ka, pastāvot vienādiem nosacījumiem, cilvēks, kas veic regulārus un kontrolētus vingrinājumus, labāk izpilda testu, kas prasa garīgu piepūli. Tāpēc, būdams fiziski vesels, jūs ne tikai uzlabosiet veselību, fizisko formu un neuzņēmību pret stresu, bet arī labāk varēsiet pieņemt lēmumus, un jūsu darba spējas, visticamāk, uzlabosies.

Kad jūs izpildāt vingrinājumus, asinsrite uzlabojas un pienskābes daudzums ķermenī samazinās. Pienskābi veido sekla un nepareiza elpošana; tā izraisa garīgu un fizisku nespēku un nespēju koncentrēties. Turklāt tūlīt pēc fiziskiem vingrinājumiem palielinās adrenalīna daudzums asinīs, kas, savukārt, rada vispārēju labsajūtu. Jūs būsiet dzirdējis, ka tie, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, apstiprina, ka viņi jūtas lieliski un, ka viņu gara aktivitāte samazinās, ja viņi ir spiesti kaut dažas dienas izlaist savu izvēlēto nodarbošanos. Tas ir tāpēc, ka šie cilvēki ir pieraduši pie adrenalīna pieplūduma un labsajūtas, ko tas dod, un viņi ārkārtīgi izjūt tā trūkumu.

Psihologi ir konstatējuši, ka fiziski vingrinājumi, kas cilvēkam patīk, mazina depresiju un uztraukumu, kā arī palielina pašapziņu. Tāpēc vingrinājumiem jābūt tādiem, kas jūs iepriecina, nevis tādiem, ka jums būtu sevi jāpiespiež tos izpildīt. Ja vingrošanu jūs uzskatāt par garlaicīgu un nogurdinošu, nav nozīmes to veikt ar piespiešanos divdesmit minūtes dienā. Varbūt jūs piederat pie tādiem cilvēkiem, kuriem daudz lielāku prieku sagādā peldēšana vai braukšana ar divriteni?
Patiešām, ja jums ir ģimene, šādi fiziskās aktivitātes veidi bieži var būt kopīgi, palīdzot palielināt kopības un ģimeniskuma izjūtu, kas, savukārt, ir aizsargs pret darba izraisītā stresa ietekmi.

Ir cilvēki, kas labprātāk vieni paši veic fiziskos vingrinājumus, un ir tādi, kam patīk nodarboties kopā ar citiem. Tāpēc dariet tā, lai jūs iepriecinātu sevi visvairāk, un tad jūs nekad nepārtrauksiet fiziskos vingrinājumus. Atrodiet to fiziskās aktivitātes veidu, kas vislabāk atbilst jums un jūsu dzīvesveidam. Taču dariet to regulāri, ja esat sācis. Nav nozīmes sešas dienas nedēļā nedarīt neko un tad reizi nedēļā doties divu stundu skrējienā. Tādējādi jūs sev izdarīsiet vairāk ļauna nekā laba. Intensīvas fiziskās aktivitātes periodi, kam seko laiks, kas vispār nekas netiek darīts, var kaitēt muskuļiem un saitēm. Vēl svarīgāk ir tas, ka neregulāri veikti vingrinājumi nepalielina sirds muskuļu spēku, bet gan reizi nedēļā izraisa sasprindzinājumu, no kura vajadzīga nedēļu ilga atpūta. Lai iegūtu neapšaubāmu labumu no fiziskiem vingrinājumiem, ar tiem jānodarbojas apmēram 20 minūtes trīs reizes nedēļā. Protams, ja vēlaties, varat tos izpildīt ilgāk.

Ja jūs kādu laiku neesat nodarbojies ar regulāriem fiziskiem vingrinājumiem, ļoti svarīgi ir sākt tos pakāpeniski. Izpildiet vingrinājumus nesteidzoties, mierīgi un nepārspīlējot. Pēc to beigšanas jums būtu jāvar bez piepūles uzturēt sarunu. Ja jūs to nevarat, tad slodze ir bijusi pārāk liela un vingrojumi būtu jāizpilda nesteidzīgāk.

Ja jūs jūtat, ka fiziski neesat atbilstošā formā, vai, ja jums ir kādi veselības traucējumi, šķiet, labāk būtu doties uz pārbaudi pie ārsta, pirms jūs uzsākat fizisko vingrinājumu programmu.