Izmaiņas darba aizsardzības jautājumos. Turpmāk uzņēmumiem būs jāizmanto kompetenta institūcija
No jaunā gada ļoti daudziem uzņēmumiem vajadzēs izmantot kompetento darba drošības institūciju pakalpojumus. Ir beidzies pārejas periods, kad uzņēmumā varēja iztikt tikai ar darba aizsardzības speciālistu, kuram ir pamata kvalifikācija. Te ir runa par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr.99 „Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju”. Tie ir praktiski visās ražošanas nozarēs darbojošies uzņēmumi, tostarp - pārtikas, dzērienu, apģērbu un citu izstrādājumu ražošanā, kokapstrādē, būvniecībā, transporta un noliktavu darbībā, atkritumu savākšanā, slimnīcās, sociālajā aprūpe. Visus ir grūti uzskaitīt, bet uzņēmējiem savlaicīgi jāpārliecinās, vai viņu darbība neietver šos komercdarbības veidus.
Svarīgi, ka šie noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem, kuri kādu no minētajam darbībām veic paši savām vajadzībām – piemēram, šuj apģērbu vai cep bulciņas paši saviem darbiniekiem.
Kas ir kompetenta institūcija darba aizsardzībā?
Terminoloģija ir dīvaina, bet tas nozīmē - firma, kurai Labklājības ministrija ir piešķīrusi tiesības sniegt darba drošības pakalpojumus. Citas firmas to nedrīkst darīt.
Kādus pakalpojumus iespējams saņemt no kompetentajām institūcijām?
Gandrīz visiem ir kaut kāds priekšstats vai viedoklis, kas tas ir - darba drošība, jo daudzi ir pieredzējuši vai dzirdējuši, ka darbā cilvēki savainojas, saslimst vai iet bojā. Tāpēc ir skaidrs, ka darba vide ir kaut kā jāpieskata vai, kā pieņemts teikt - jāuzrauga. Īsos vārdos, darba vides uzraudzība nozīmē - atklāt to, kas ir bīstami un izdomāt, kā no tā izsargāties, pie tam ar svarīgu nosacījumu, ka darbs tomēr tiek paveikts.
Ir tipiski darba aizsardzības pakalpojumi, kurus piedāvā kompetentās institūcijas -darba vietu pārbaudes, risku novērtēšana, instrukciju izstrāde, dažādu sarakstu sastādīšana. Daļu no šiem pamata darba aizsardzības pakalpojumiem sadarbības līgumā ir jāietver obligāti, jo to prasa Ministru kabineta noteikumi. SIA „Darba drošības centrs” darbojoties jau devīto gadu, ir apsvēris jebkuru klientu pausto vēlmi, tādējādi esam kļuvuši par palīgu uzņēmumiem visplašākajā nozīmē, un papildus darāmo darbu saraksta iesniegšanai uzņēmumiem varam palīdzēt arī tos realizēt. Ja kādreiz mēs klientam teicām - „jums ir jāapmāca darbinieki”, tad tagad mūsu Mācību centrā arī apmācām darba aizsardzības speciālistus, ugunsdrošības speciālistus, dažādu iekārtu operatorus, autoiekrāvēju un elektroiekrāvēju vadītājus. Ja kādreiz mēs tikai teicām - „jāizvieto drošības zīmes”, tagad standartiem atbilstošas zīmes izgatavojam paši.
Vai attiecīgas firmas izmantošana vienmēr ir obligāta?
Nē. Bet bieži tā ir labākā iespēja, kā risināt darba drošības jautājumus. Noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem, kuros strādā pieci vai mazāk darbinieki. Tomēr, ja jums ir divu, trīs cilvēku bizness, vai jums vēl ir jēga no sava darba aizsardzības speciālista?
Vēl firmu drīkst nepiesaistīt, ja uzņēmumā šo darbu veic speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. Un tad atkal parādās jau daudz aprunātais jautājumus - kas labāk, savs speciālists vai firma? Es atbildētu tā - jo augstāk kvalificēta nozare (zinātne, medicīna, augstās tehnoloģijas), jo pieņemamāks būtu savs speciālists, kurš spēj iedziļināties uzņēmuma darbības norisēs. Svarīgi, lai šim speciālistam ir attiecīga izglītība vai zināšanas attiecīgajā nozarē. Šādā gadījumā savs speciālists, protams, ir izdevīgāks nekā ārpakalpojuma izmantošana. Savukārt, vienkāršākās nozarēs - pārtika, transports, kokapstrāde un daudzās citās, tieši finansiāli ir izdevīgi izmantot ārpakalpojumu, jo relatīvi nemainīgā darba vidē nodarbinātam speciālistam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā 40 stundas nedēļā vienkārši nebūs ko darīt.
Vai iespējams izmantot ārpakalpojumus no speciālista ar augstāko izglītību darba aizsardzībā?
Teorētiski jā. Bet nebūt ne visi šādi speciālisti, kuri to diezgan plaši un par lētu naudu piedāvā, ir vispār tiesīgi sniegt darba aizsardzības pakalpojumus. To drīkst darīt tikai tad, ja šim speciālistam ir derīgs attiecīgs sertifikāts vai attiecīgais diploms līdz pieciem gadiem pēc izglītības iegūšanas, iegādāta profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas polise un, visbeidzot, ja viņš ir reģistrējis saimniecisko darbību. Pretējā gadījumā jūs vēl varat „iekrist” arī par nelegālu nodarbināšanu. Ja speciālists neatbilst uzskaitītajām prasībām, viņa paveiktais darbs juridiski nav derīgs, pat ja saturiski viss būtu kārtībā.
Uzņēmējam jāzina, ka likums prasa nodrošināt pastāvīgu uzraudzību, un nepietiek tikai ar pareizo dokumentu sadrukāšanu. Individuālie „izpalīgi” nereti piedāvā pusotru kilogramu skaisti apdrukāta papīra, bet tad, kad uzņēmumam būs jārisina reālas problēmas, piemēram, nelaimes gadījums vai kāda Darba inspekcijas pārbaude, „speciālists” jau būs gabalā ar atslēgtu tālruni. Protams, no privātpersonas nekādu lielo atbildību nepieprasīsi. Tātad, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi uzņēmumam ar speciālistu ir jāslēdz darba līgums vai uzņēmuma līgums, protams, ar nosacījumu, ka speciālistam ir tiesības šādu līgumu slēgt.
Kompetenta institūcija turpretī par savu darbu ir atbildīga ne tikai klienta priekšā, bet arī administratīvi un, ja atkārtoti tiek konstatētas neatbilstības, galu galā zaudējot tiesības sniegt šos pakalpojumus vispār.
Ja izmanto firmu, kurai nav tiesības sniegt pakalpojumus
„Krāpnieku” firmai būs jāatbild pēc LAPK 41.6 panta. „Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām” .
Savukārt, labticīgajam pasūtītājam pēc LAPK 41.4 panta. „Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana”, jo nebūs ievērotas Darba aizsardzības likuma prasības.
Dažādos veidos manipulējot ar terminiem, protams, nelegālais pakalpojumu sniedzējs var apiet šos noteikumus kompetentajām institūcijām un izvairīties no soda, bet, vai jums vērts riskēt ar nepatikšanām, ja pasūtot darba drošības pakalpojumus, ir iespēja izvēlēties no vairāk kā 30 legālajām firmām? Ja nelegālie pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt sertificēšanas prasības tajā pat laikā, kad citi to spēj , vai jūs varat uzticēties viņu pakalpojumiem? Nenoliegšu, ka es kā uzņēmējs neesmu sajūsmā par papildus izmaksām un citiem resursiem, kurus prasa kompetentas institūcijas statusa uzturēšana, kā arī atļaušos apšaubīt pamatotību dažām no izvirzītajām prasībām. Tomēr tās kompetentās institūcijas, kurām ir nopietna attieksme pret savu darbu un klientiem, strādā jau piecus, sešus un vairāk gadus, izpildot visu prasīto. Tāpēc ieteiktu klientiem noteikti pārliecināties vai izvēlētajam pakalpojumu piedāvātājam ir legālas tiesības to darīt.
Ja klients uzskata, ka ir pietiekoši zinošs, lai par darba drošību parūpētos pats, kādēļ viņam vajadzīgs ārpakalpojums?
Daudzi tā domā, bet tikai sākumā. Uzsākot savu biznesu mēs paši arī veicam finanšu uzskaiti, bet agri vai vēlu tomēr pieņemam darbā grāmatvedi. Nav pareizi uzskatīt līgumu ar kompetento institūciju darba aizsardzībā tikai par no valsts puses uzspiestu finansu resursu šķiešanu. Ja klientam ir vēlēšanas sadarboties, pieredzējuši kompetentās institūcijas speciālisti var būt labi palīgi un padomdevēji. Ja klienta uzņēmumā ir drošības jautājumos zinoši darbinieki, viņi var veikt daļu no darbiem un samazināt pakalpojuma izmaksas. Ar rutīnas darba drošības pasākumiem bieži var tikt galā saviem spēkiem. Tomēr nestandarta situācijās noderēs kompetents speciālists, protams, ja šis speciālists ir ar lielu pieredzi un zināšanām tehnikā, medicīnā un juridiskajos jautājumos.
Parasti uzņēmumu vadītāji vairāk vai mazāk orientējas tehnoloģijās un ar to saistītajām fiziskajām bīstamībām, proti, iespējamo traumatismu. Toties gandrīz nekad nezina vai nenojauš par dažādu darba slodžu saistību ar iespējamajam arodslimībām. Parasti tikai ļoti aptuvens ir priekšstats par izmantoto ķīmisko vielu ietekmi uz veselību. Tipiskais uzskats - ja smird, tad kaitīgs, ja nesmird - tad nieks. Tādēļ uzņēmumu vadītāji pirmajās sarunās dažkārt ir teikuši - te jau nekādu risku nav, bet, kad viņiem uzskaita visas iespējamās briesmas kļūst tā kā nervozi vai pat naidīgi. Tāpēc pa šiem gadiem Darba drošības centrā esam iemācījušies ne tikai sabaidīt, bet līdz detaļām parādīt ceļu uz riska novēršanu. Reizēm sarunu uzsākot man nākas teikt un vēlāk atkārtot - es neesmu inspektors, nenāku sodīt, bet palīdzēt.
Kas jāņem vērā, izvēloties kompetento institūciju?
Pirmkārt, daudz kas ir atkarīgs no tā, ko jūs vēlaties, lai kompetenta institūcija jūsu labā izdara. Manā pieredzē ir gadījums, kad uzņēmuma darba aizsardzības speciālists ar 160 stundu pamatlīmeņa apmācību darba aizsardzībā bija perfekti izstrādājis visu dokumentāciju, ka arī patstāvīgi organizēja nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus. Tomēr uz šo uzņēmumu attiecās MK noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, tāpēc Valsts darba inspekcija uzskatīja, ka netiek ievērots likums. Tādēļ viņi izvēlējas slēgt līgumu ar Darba drošības centru. Mēs kopīgi veicām darba vietu pārbaudi, bet neko daudz mainīt vai papildināt pie jau izdarītā nebija. Tādējādi, reizēm gadās, ka kompetenta institūcija uzņēmumiem ir vajadzīga tikai formāli. Bet tā tas ir reti.
Ja pieņemiet lēmumu ( vai arī jūsu uzņēmumam tas ir obligāti) darba vides iekšējas uzraudzības veikšanai piesaistīt kompetentu institūciju darba aizsardzībā, apsveriet, kādus darbus jūs varēsiet veikt paši ar saviem resursiem. Visbiežāk tie ir veselības pārbaužu karšu aizpildīšana, kas ir tīri tehnisks darbs un to var veikt, piemēram, sekretāre, kā arī darbinieku periodiskās instruktāžas, kuras ir tiesīgi veikt darbu vadītāji, kurus savukārt ir apmācījis darba aizsardzības speciālists. Tā pat tas ir ar iekārtu regulārajām pārbaudēm un personāla „uzvedības” uzraudzību, ko visdrīzāk var veikt cehu priekšnieki vai brigadieri. Ja būs skaidra pienākumu sadale, būs vieglāk vienoties par cenu un skaidrāk izprotams kā tā veidojas. Ir neiespējami pa telefonu atbildēt uz jautājumu: esam autoserviss, mums vajag visu par darba drošību, cik tas maksās? Tā vienojoties, visdrīzāk kāds tiks apdalīts.
Attiecība uz cenu, jāsaprot arī, ka, lai jums vispār būtu pieejami legāli darba aizsardzības pakalpojumi, kompetentajai institūcijai ir jānodrošina sava statusa uzturēšana, kas ietver personāla apmācības, sertifikācijas procesu, civiltiesisko apdrošināšanu un tml. Tāpēc jārēķinās, ka pakalpojuma ietvaros ir jāmaksā arī par sadarbības laiku, ne tikai par vienreiz sagatavotajiem dokumentiem. Ja šāda maksa netiek paredzēta, visticamāk, pakalpojuma sniedzējs neplāno veikt turpmāku uzraudzību vai vispār uzņemties atbildību par izstrādāto dokumentu kvalitāti.
Noteikti vajadzētu noskaidrot, vai kompetentajai institūcijai ir ne tikai gribēšana, bet arī pietiekoši resursi darbiņu paveikt. Jo ir arī tādas servisa firmas, kurās ar darba aizsardzības pakalpojumiem reāli strādā tikai viens speciālists. Bet arī viņam gadās saslimt, atvaļinājuma laikā kaut kur aizbraukt vai vienkārši būt pie cita klienta tieši vajadzīgajā brīdi, piemēram, tad kad jūsu uzņēmumā noticis nelaimes gadījums vai pēkšņa kontroles vizīte. Šādā gadījuma pasūtītājs nevar būt drošs, ka apņemtās saistības ari pastāvīgi tiks pildītas. Ja speciālists ir pats sev priekšnieks, viņš var pieņemt lēmumu mest mieru un aizbraukt uz Angliju, bet pasūtītājam visa darba drošība jāsāk no sākuma. Lielāka servisa uzņēmuma cenas parasti ir stabilākas, jo tās mazāk ietekmē klientu skaita izmaiņas, to vienkārši ir vairāk, tādēļ izmaiņās mazāk jūtamas. Sākot no diviem speciālistiem 2003.gadā Darba drošības centrā, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un atbilstošu kvalitāti, šobrīd pastāvīgi strādā pieci darba aizsardzības speciālisti, bet ekonomiskā „dragreisa” gados bija pat astoņi. Katram, protams, ir sava iepriekšējā pieredze kādā tautsaimniecības nozarē, kurā speciālists agrāk ir strādājis, tādējādi , klientam mēs varam piesaistīt piemērotāko speciālistu, jo tomēr ir liela atšķirība drošības jautājumos vai tā ir, piemēram, celtniecība, pārtikas ražošana vai sociālā aprūpe. Lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus ir būtiska speciālista pieredze attiecīgā nozarē, darba aizsardzības diploms vien to negarantē.
Sadarbību vienmēr jāplāno ilgtermiņā, ļoti svarīga iemesla dēļ - lai pakalpojumu sniedzējs jau sākumā, konstatējot riskus un neatbilstības, turpmāko darbu veiktu ar domu palīdzēt uzņēmējam tās risināt un vajadzības gadījumā ar savu pieredzi un kompetenci uzņēmēju aizstāvētu. Nepietiek ar to, ka pakalpojuma sniedzējs tikai „sagrūsta papīrus”, iesniedz pasūtītājam problēmu kaudzi, reizēm pat neizskaidrojot, saņem naudu un „uzsūcas”. Šāds otrais variants ir tipisks „klejojošajiem” speciālistiem un nelegālajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Ne vienmēr uzreiz var konstatēt, vai kompetentās institūcijas speciālisti vispār ir gatavi strādāt un aizstāvēt pasūtītāju. Tomēr, jau pirmajās tikšanās reizēs varēs just, vai esat nolīguši palīgu vai arī „inspektoru bez protokola”. Citiem vārdiem, vai speciālista domāšana ir vērsta uz problēmu vai uz risinājumu. Protams, profesionālā ētika nepieļauj palīdzēt nomaskēt nopietnus draudus darbinieku dzīvībai. Bet neviens darba devējs ar ļaunu mantkārīgu aprēķinu apzināti nedzen postā savus darbiniekus. Drīzāk tas varētu būt vieglprātības vai nezināšanas dēļ. Savukārt, par to, lai kāds pateiktu „jums te vispār ir totāls bardaks!” tiešām nav vērts maksāt. Speciālistam ir jāprot to visu izskaidrot, pārliecināt un dot vairākus problēmas risināšanas veidus.
Runājot par šiem problēmu risināšanas veidiem - lielāka jēga no būs no kompetentās institūcijas, kura spēj dot ne tikai teorētiskas frāzes no grāmatām. Ja nepieciešams apmācīt darbiniekus - lūdzu, kurās dienās jums ērtāk? Ja jāveic mērījumi vai veselības pārbaudes - lūdzu, laboratorija un dakterīši būs klāt, pasakiet tikai dienu! Ja jāpārbauda kādas iekārtas - lūdzu, rīt būs eksperts. Ja jāizvieto drošības zīmes - bez jautājumiem, speciālists pats to izdara.
Atgriežoties pie tēmas kā labā strādā kompetentā institūcija - protams, tā labā, kurš par to maksā. Uz jautājumu, vai kompetentā institūcijai jārūpējas par darbinieku veselību un drošību, mana atbilde ir - nē. Darba aizsardzības likumā ir teikts, ka pašu darbinieku pienākums ir rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs. Priekš tam ir arī arodbiedrības. Līdz ar to, kompetentajai institūcijai ir jābūt darba devēja palīgam un, ja nepieciešams, aizstāvim.
