Pētījumi par skriešanu, veselīgu dzīvesveidu un svara zaudēšanu
Bieži nevaram saprast, kāpēc intensīvi nodarbojoties ar sportu, ieturot diētu vai vienkārši dzīvojot veselīgi, tomēr pieņemamies svarā vai iedzīvojamies kaitēs. Ko dod skriešana organismam un veselīga dzīvesveida uzturēšanai? Vai pietiek tikai ar sporta aktivitātēm, vai tomēr nepieciešama diēta?
Soļošana vai fitness: kā ātrāk novājēt?
Amerikāņu zinātnieki nolēma noskaidrot, kas ir veselīgāks soļošana vai fitness, un kas no tiem ļauj ātrāk zaudēt lieko svaru.
Eksperimenti parādīja, ka pastaigas kājām sniedz organismam vairāk labuma nekā nodarbošanās ar fitnesu.
Ātra soļošana samazina iespēju hipertonijas attīstībai, normalizē sirds darbību un uzlabo garastāvokli. Pietiek tikai 5 minūtes pastaigas svaigā gaisā, lai paaugstinātu emocionālo stāvokli.
Bez tā intensīva soļošana ir labākais aizstājējs fitnesam tiem, kuri vēlas notievēt. Liekie kilogrami pazūd ātrāk, pārliecināti eksperti.
Pastaigāties kājām iesaka jebkura vecuma un ķermeņa komplekcijas cilvēkiem katru dienu, raksta The Times of India.
Skriešanas celiņš vai skriešana svaigā gaisā: kas labāks?
Visas pasaules zinātnieki piekrīt viedoklim, ka skriešana ir noderīga veselībai un ir viens no pašiem labākajiem tievēšanas veidiem. Tomēr, kāds skriešanas veids ir labāks svaigā gaisā vai sporta centrā uz skriešanasceliņa?
Fitnesa speciālisti no Indijas eksperimentāli noskaidroja kurš no skriešanas veidiem ir noderīgāks. Izrādās, ka skriešanas celiņš vairāk piemērots sliņķiem, bet skrējiens pa šķēršļotu apkārtni vai parkā zem klajas debess dod iespaidīgus rezultātus.
Lieta tā, ka skrējiena laikā uz trenažiera mums nākas tērēt mazāk spēka, uz celiņa paša kustēšanās rēķina, nekā patstāvīgā skrējiena laikā, raksta Idiva.com
Skriešana svaigā gaisā palīdz sadedzināt vairāk kaloriju. Pie tam vēl patstāvīgs skrējiens bez skriešanas celiņa vairāk noder ceļu locītavām.
Mūzika treniņa laikā paaugstina izturību
Dažiem sporta mīļotājiem patīk klausīties mūziku treniņa laikā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka tas ir arī noderīgi, jo mūzika spēj paaugstināt cilvēka izturību.
Pie šāda slēdziena nonākuši britu fiziologi. Viņu pētījumi pierādīja, ka mūzikas klausīšanās skrējiena vai fizisko vingrinājumu laikā paaugstina izturību par 15%.
„Mūzika sportistam – tas ir sava veida atļautais dopings. Tā atslābina un attālina noguruma sajūtu. Pie visa tā vēl uzlabo garastāvokli, vairo spēku un palielina tonusu,” paskaidro speciālists.
Mūzikas un sporta savienojums var kļūt par brīnišķīgu līdzekli pret depresiju un stresu.
Treniņa procesā nesamazinās svars!
Nopietnu paziņojumu izdarīja Aberdinas Universitātes (Skotija) profesors . Viņš teica, ka tikai ievērojot diētu ir iespējams nomest lieko svaru. Bet fizisko slodžu loma šai jautājumā ir stipri pārspīlēta.
Džons Spikmens uzskata, ka, lai novājētu ar fiziskiem vingrinājumiem nāksies kārtīgi papūlēties. Piemēram, lai tiktu vaļā no 300 kalorijām, kuras iegūtas apēdot sendvidžu, būtu jāskrien veselu stundu. Bet ar diētas palīdzību daudz vienkāršāk atgūt slaidu augumu, vēsta The Independent.
Savas teorijas pierādīšanai Spikmens piedāvā sekojošus datus: pēdējo 25 gadu laikā fizisko slodžu līmenis nav īpaši samazinājies, taču vidējais statistiskais svars krasi palielinājies. To var izskaidrot ar mūsdienu cilvēka kaisli uz neveselīgu ēdienu un pusfabrikātu lietošanu uzturā.
Sportiskās aktivitātes ir ļoti ieteicamas ķermeņa uzturēšanai formā, dažādu slimību profilaksei, bet tas nebūt nav līdzeklis svara zaudēšanai.
