Atpūšoties un ikdienā, ievēro drošību uz ūdens

Pirms došanās ūdeni!

Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus pēc Celsija.
Peldēšanai izvēlies drošu, speciāli izveidotu un iekārtotu peldvietu!

Ja šādas vietas nav, atceries, ka drošas peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs izvēlies vietu, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru, lielu akmeņu vai citu bīstamu objektu.

Informē krastā palikušos par to, cik ilgi, cik tālu plāno peldēt un vai nirsi zem ūdens!
Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!
Pirms vizināšanās ar laivu, kuteri vai ūdensmotociklu – vienmēr uzvelc glābšanas vesti.

Bērni un drošība uz ūdens!

Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās.
Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.

Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā.

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērni, ja viņš iekritīs ūdenī.

Ko drīkst, ko nedrīkst darīt peldoties?

Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!
Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu!
Nedodies peldēties viens - ja radīsies problēmsituācija, līdzās nebūs cilvēki, kas varēs palīdzēt.

Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību.
Pirms došanās ūdenī, NEKAD nelieto alkoholu, ja esi reibumā, labāk paliec krastā! Atceries, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tiešie esot alkohola reibumā!

Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām - mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Ja esi sakarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var radīt krampjus.
Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts! Oficiālo peldvietu sarakstu skatīt šeit.

Nelaime uz ūdens - kā palīdzēt?

Rīcība gadījumā, ja cilvēks slīkst:

Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas spējas palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.

Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus, zvanot 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Pirmās palīdzības sniegšana cilvēkam pēc slīkšanas!

Nelaime var notikt ar radiem, draugiem, paziņām un citiem līdzcilvēkiem un var būt situācijas, kad tikai no Tavas pareizas rīcības ir atkarīga viņu spēja izdzīvot.
Ātro palīdzību jāliek izsaukt apkārtējiem cilvēkiem, ja ir tāda iespēja. Ja esi viens, palīdzība jāsauc pašam. Telefona numurs – 113.
Izsaucot ātro palīdzību, precīzi pasaki atrašanās vietu.
Precīzi izstāsti, kas ir noticis, lai dispečers varētu saprast, kāda brigāde jāsūta un kāda palīdzība būs nepieciešama.
Sniedz informāciju, cik ir cietušie un kāda veida traumas gūtas.
Zvanot uz ātro palīdzību vai glābšanas dienestu, nenoliec klausuli, pirms esi pārliecinājies, ka dispečeram viss ir skaidrs.

Ja cietušais neelpo – svarīgākais ir atjaunot elpošanu. Veic atdzīvināšanas pasākumus (ABC shēma - sirds masāža un elpināšana), tie jāuzsāk nekavējoties.

Cietušā aprūpe:

Parūpējies, lai cietušais justos droši, komfortabli, lai viņam būtu silti.
Veic sasildīšanu no ārpuses un dod dzert siltu šķidrumu. Nekādā gadījumā nedod alkoholu!
Pēc tam, kad izsauc ātro palīdzību vai ziņo par negadījumu, nepamet negadījuma vietu. Cietušā stāvoklis vienmēr var mainīties – tas var uzlaboties, bet var arī pasliktināties. Tāpēc vienmēr jābūt blakus, lai situāciju varētu kontrolēt un nepieciešamības gadījumā palīdzēt.

Kad notikuma vietā ierodas mediķi vai glābšanas dienests - sniedz pēc iespējas plašāku informāciju par notikušo. Ja cilvēks ticis izvilkts no ūdens, jāpastāsta, vai viņš bija pie samaņas vai bija bezsamaņā, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts, kāda veida palīdzība tika sniegta.

nmpd.gov.lv