Starojuma ietekme uz cilvēku veselību

Gamma un alfa radiācijas

Mūsu zemei ir savs dabiskais radiācijas fons. Tā stiprums nepārtraukti mainās, tas ir atkarīgs no Saules aktivitātes un Zemes ģeodinamikas. Šodien radiācijas fons ir noteikt! katrai valstij, piemēram, Latvijā tas ir 10-15 mikrorentgeni stundā. Dabisko radiācijas fonu sauc par gamma fonu, to nosaka pēc gamma viļņu starojuma gaisā.

Bet gaisā ir arī citi radiācijas veidi. Cilvēku veselību īpaši ietekmē gaisā esošo alfa daļiņu koncentrācija - alfa starojums organismam ir daudz bīstamāks nekā jebkuri citi starojumi. Vietās ar augstu alfa daļiņu koncentrāciju paaugstinās cilvēku saslimstība un mirstība. Kāpēc? Tāpēc, ka alfa starojums izdala radioaktīvo radona gāzi.

Radona gāze

Radons ir gāze bez smaržas, krāsas un garšas. To nevar ieraudzīt vai nogaršot, tāpēc cilvēki par to uzzināja tikai nesen - kad tika radīta attiecīga aparatūra. Radona gāze labi šķīst ūdenī, eļļā, pat dūņās; tā ir smaga gāze – 7,5 reizes smagāka par gaisu. No grunts radons izplūst zem spiediena. Augstas koncentrācijas var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro trešo stāvu.

Radons ir alfa starojuma avots. Alfa daļiņas ir smagas, tās sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem .

Protoni ir pozitīvi lādētas daļiņas, neitroni -elektriski neitrālas daļiņas. Radona saturu gaisā vai ūdenī mēra bekerelos (Bq) kubikmetrā vai 1 litrā ūdens.

Radona bīstamība

Alfa starojums ir 20 reizes bīstamāks nekā citi starojuma veidi. Ja mājas būvētas vietās, kur augsnē konstatēts palielināts radona daudzums, tajās notiek alfa radiācijas uzkrāšanās. Bet, ja gaisā ir augsta radona koncentrācija, cilvēki biežāk slimo ar plaušu vēzi, attīstās katarakta, kas rada redzes zudumu. Vīrieši cieš no impotences, bet jaundzimušie biežāk slimo ar Dauna slimību. Paaugstināts radona līmenis ūdenī izraisa kuņģa vēzi. Visbeidzot, radona bīstamās teritorijās pieaug cilvēku mirstība.

Kad radiācija tiek uzskatīta par normālu, kad par bīstamu?

Šis ir ļoti svarīgs jautājums.

Kopš 1955. gada Apvienoto Nāciju Organizācijā ir izveidota īpaša zinātniska komisija, kas pēta cilvēka organismam pieļaujamo radiācijas līmeni un nosaka rekomendējošās normas - arī alfa radiācijai. Lielākajā daļā pasaules valstu radona normas sāka ievērot no 1980.-1985.gada. Zinātniskās komisijas pētījumi parādīja, ka dažādas patoloģijas cilvēka organismā sāk veidoties jau no 40 Bq/m3. Šāds radiācijas līmenis ir bīstams bērniem, veciem cilvēkiem un visiem tiem, kuru organisms ir novājināts. Kad radiācija sasniedz 200 Bq/m3, vairākkārt palielinās iespējas saslimt visiem, kas atrodas radioaktīvo izstarojumu ietekmes zonā. Šo pēdējo lielumu komiteja rekomendē kā maksimāli pieļaujamo radona satura līmeni telpās. Tātad vēlams, lai dzīvojamās un darba telpās radiācija nepārsniegtu 40 Bq/m3. Jāpiebilst - dzīvot var telpās, kur radona līmenis ir līdz 200 Bq/m3. Zinātnieki noskaidrojuši, ka mājās, kas būvētas vietās, kur zemaugšņu gaisā radona saturs nepārsniedz 5000 Bq/m3, radona saturs gaisā nepārsniedz 200 Bq/m3. Šī norma dod iespēju iepriekš pārbaudīt radona līmeni gruntsgabalā un, ja tur maksimāli pieļautie 5000 Bq/m3 nav pārsniegti, šo zemi var pirkt un māju būvēt.

Ja radona saturs augsnē nepārsniedz 5000 Bq/m3, var būvēt mājas un nedomāt par pretradona aizsardzības pasākumiem. Kad radona aktivitāte augsnē sasniedz 5000-10000 Bq/m3, nepieciešama radona aizsardzība. Tā ir pirmā bīstamības pakāpe. Šodien zināmi vairāki paņēmieni, kā aizsargāties no radona -to var veikt ar īpašiem gāzes necaurlaidīgiem plēvju pārsegumiem zem pamatiem, ar ļoti rūpīgu un regulāru telpu vēdināšanu, ar pagraba sienu hermetizāciju.

Ja augsnē radona koncentrācija ir lielāka par 10000 Bq/m3 - vietai tiek piešķirta otrās pakāpes bīstamība. Šajā gadījumā aizsardzības pasākumi jau ir daudz sarežģītāki un izmaksas lielākas. Jāpiebilst - tie ne vienmēr ir arī efektīvi. Māju var būvēt, bet pilnīgas garantijas, ka iedzīvotāji tajā būs sveiki un veseli, nav.

Kad radona saturs zemaugsnē ir lielāks par 40000 Bq/m3, konstatē teritorijas trešo bīstamības pakāpi. Celtniecību šādos apstākļos nerekomendē. Tomēr pasaulē ir stipri radioaktīvas zonas, piemēram, Kanāda, Skandināvija, Ziemeļkrievija, kur grūti atrast' teritoriju ar zemāku radiācijas līmeni. Bet cilvēkiem kaut kur tomēr ir jādzīvo, tāpēc būvē arī šādās teritorijās. Dara to, ievērojot sarežģītus pretradona pasākumus. Mūsu Latvijā ir pietiekami daudz labvēlīgu gruntsgabalu, lai neapdraudētu savu veselību, būvējot uz zemēm ar paaugstinātu radona izplūdi.

Par to, kā radons iekļūst mūsu mājās

Radons izplūst no zemes garozas un veido kopējo radona lauku ar katrā vietā atšķirīgu izstarojumu. Tātad radiācija dažādos gruntsgabalos ir dažāda. Vietās, kur zemes garozā ir lūzumi vai plaisas, radons uz zemes virsmas izplūst viegli. Parasti šādās vietās tiek konstatēta paaugstināta alfa radiācija.

Ar ko šīs teritorijas atšķiras vizuāli? Vispirms jau ar ļoti skaistu reljefu - izcilām ainavām, gleznainiem upju krastiem un ūdenskritumiem. Tādas teritorijas ir gar Daugavu, Rīgā un Ogres rajonā, Bauskas rajonā, Bārbeles, Skaistkalnes pagastos. Līdzīgas parādības konstatētas arī Aizkraukles rajonā un vairākās citās Latvijas vietās.

Radons var iekļūt mājā arī ar pazemes ūdeņiem vai dabas gāzi. Dziļajos horizontos radioaktivitāte vienmēr ir paaugstināta, tāpēc arī ūdens un gāze var būt radioaktīvi. Šodien zināmi daudzi reģioni, kur pazemes ūdeņiem ir paaugstināta radiācija, piemēram, Talsu rajonā, Rīgas rajonā (Pļaviņu horizonts). Ūdeņu radiācijas kontrole ir viens no galvenajiem Latvijas valsts uzdevumiem.

Radiācija mājā var iekļūt arī ar būvmateriāliem. Latvijā paaugstināta radiācija var būt ķieģeļiem, dolomītam, ģipsim, kaļķiem, sevišķi radioaktīvs ir granīts. Bieži vien radioaktīvi ir arī akmeņogļu izdedži - Vācijā tos neizmanto pat ceļu segumam.

Radona izplatība ēkā

Pirmā telpa, kur ieplūst radons, ir pagrabs. No pagraba tas sūcas uz pirmo, tālāk uz otro stāvu. Tāpēc arī nerekomendē izbūvēt vaļējas kāpnes, kas savienotu nama pagrabu ar pirmo stāvu. Tomēr visbīstamākās namā ir virtuve un vannas istaba. Šajās telpās vienlaicīgi darbojas vairāki radona avoti - ūdens, gāze, būvmateriāli, arī radons, kas izplūst no augsnes. īpaši jāuzsver, ka telpās, kurās radona līmenis ir augsts, jāpanāk laba ventilācija. Ja ir stikla pakešu logi un konstrukcijas no blīviem, hermētiskiem materiāliem, māja pārvēršas par īstu gāzes kameru. Par to pārliecinājās zviedri, kad sāka izmantot stikla pakešu logus - krasi pieaugošā slimošana liecināja - kaut kas nav kārtībā. Pētījumi apstiprināja bīstamu radona gāzes koncentrāciju .

Esošā situācija pasaulē un Latvijā

Visaugstākais radona gāzes izplūdums no zemes ir konstatēts Kanādā un Zviedrijā (līdz 20000 Bq/m3 telpu gaisā. Atgādinājums: norma - 200 Bq/m3). ASV izplatīja ziņojumu, ka apmēram 1 miljons cilvēku valstī dzīvo ēkās, kur radona saturs telpu gaisā pārsniedz 300 Bq/m3 (ASV norma ir 150 Bq/m3).

Augstas radona gāzes koncentrācija telpu gaisā konstatēta arī Lielbritānijā, Ķīnā un Šveicē. Sanktpēterburgā un apkārtējos rajonos ir vairākas vietas, kur radona saturs augšņu gaisā pārsniedz 100000 Bq/m3, bet telpu gaisā tas svārstās no 200 līdz 7000 Bq/m3. Igaunijā jau pieņemta radona pieļaujamā norma telpu gaisā - 300 Bq/m3. Igaunijā ir daudz vietu ar ļoti augstu radiāciju, piemēram, Kingisepa, kur ir melnā slānekļa iegulas.

Latvijā radona normas pagaidām vēl nav pieņemtas, bet ir izstrādāti priekšlikumi, kas nosaka šīs normas telpu gaisā un ūdenī (attiecīgi 300 Bq/m3 un 100 Bq/I).

Radona mērījumi Latvijā

1993.-1994. gadā radona pētījumus Latvijā uzsāka zviedru speciālisti. Apsekošanai tika izvēlētas simt mājas dažādos Latvijas rajonos un tajās mērīts radona saturs telpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona saturs ir augstāks par 40 Bq/m3.

1995.-1996. gadā Zviedri pārbaudīja vēl 300 mājas un apliecināja, ka arī Latvijā pastāv radona problēma.

No 1996. gada radona mērījumus Latvijā veic firma Urboekoloģija, kas apsekojusi vairākas teritorijas Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā un citur. Paaugstināta radiācija parasti konstatēta vietās, kur zemes garozā ir tektoniski lūzumi vai plaisas. Augsta radiācija konstatēta gar abiem Daugavas krastiem, kas raksturīgi ar vairākām plaisām upes gultnes dolomītā un seismiski aktīviem lūzumiem. Šeit mērījumi svārstās no 5000 līdz 80000 Bq/m3 (mērījumi veikti Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē).

Tālāk no Daugavas, piemēram, Mārupes pagastā, atsevišķos gruntsgabalos rādījumi svārstās no 1000 līdz 12000 Bq/m3. Labvēlīgi rādījumi konstatēti atsevišķos gruntsgabalos Berģos un Mangaļsalā.

Gruntsgabala radioaktivitātes pārbaude pirms mājas būvēšanas ir ļoti efektīvs veids, kā pasargāt sevi no radona ietekmes.

Latvijā vairāki būvētāji dod priekšroku sākotnējai gruntsgabalu apsekošanai, lai noskaidrotu veselībai visdrošāko vietu un tikai pēc tam būvē. Daži urbumi ļauj noteikt radona gāzes eshalācijas intensitātes karti, kas palīdz pareizi novietot māju. (Shēma)

Radiācijas apstākļu pārbaude ir pielīdzināma veselības profilaksei, tā ir tikpat nepieciešama kā roku mazgāšana pirms ēšanas. Ja teritorijā ir pieļaujamais radiācijas līmenis, varam tajā mierīgi dzīvot, ja paaugstināts - varam veikt pretradona pasākumus un no radiācijas aizsargāties, bet, ja radioaktīvais starojums ir pārmērīgi liels - atliek meklēt citu vietu.

Radiācija - neredzams un ļoti bīstams ienaidnieks, bet radona aparāti ļauj to atšifrēt un saprast, vai teritorijā var dzīvot vai nevar.

Ja pārbaudīsim savu zemi pirms būvniecības, radona bīstamību var samazināt līdz nullei.

L.Kartunova
„Brīdināts, tātad aizsargāts”
Žurnāls „Mistērija”, 2003.g. jūnijs, 41-43 lpp., Rīga.