Tikai sievietēm - īsa pamācība nemīlēšanā

Atkarība no mīlestības un iemīlēšanās.

Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēkam iemīloties, aktivizējas zināmas smadzeņu daļas un sāk darboties bioķīmiski mehānismi, kas ir līdzīgi tiem, kuri funkcionē, atrodoties narkotisku vielu atkarībā. Līdz ar to arī iemīlēšanos var uzskatīt par zināmu atkarības formu, un ir labi, ja tā ir abpusēja un priekpilna, kas palīdz kvalitatīvi dzīvot un pozitīvi raudzīties uz pasauli. Bet ja no iemīlēšanās ir vairāk nepatikšanu, kā prieka? Un ko iesākt, ja tomēr vienīgā cieņpilnu paudošā stāja ir attiecības pārtraukt, kas ir saprotams ar loģisko prātu, taču emocionāli šis ‘’ķirurģiskais grieziens’’ liekas pārāk sāpīgs un neizturams? Lai atbrīvotos no iemīlēšanās atkarības, nākas ar sevi pastrādāt, taču jauniegūtā brīvība ir tā vērta, un, tāpat kā cīņā ar jebkuru atkarību, ar vienkāršu lēmuma pieņemšanu, iespējams, ir par maz.

Atvadīšanās no ‘’divvirzienu domāšanas’’.

Vispirms ir nepieciešams tikt pilnīgā skaidrībā par savām vēlmēm, jo tikai precīza sasniedzamo mērķu apzināšanās ir veiksmes atslēga jebkurā lietā. Ir svarīgi atvadīties no ‘’divvirzienu domāšanas’’, kad tomēr gribas ticēt – viņš vēl piezvanīs, mēs izrunāsimies, viņš noteikti mainīsies, dzīve kļūs citāda...Nebarojiet sevi ar veltīgām ilūzijām – cilvēki nemēdz mainīties! Vai tiešām visu atlikušo mūžu gribat pavadīt ciešanās pret dievišķo nelieti, kurš noteikti nav tā vērts? Pajautājiet sev godīgi – vai patiesi vēlaties pārtraukt attiecības ar šo cilvēku? Iedomājieties savu dzīvi pēc pieciem gadiem – kādu jūs gribat to redzēt, un vai šai savienībai tur maz ir vieta. Izdevās?

Tālāk no acīm!

Kad ideja par šķiršanos no divvirziena domāšanas ir akceptēta, seko nākošais solis, kas ir – neredzēt, nedzirdēt un, pats galvenais, nepieskarties. Tas ir – izvairīties no visām vietām, kur ir sastopams atkarības objekts, un, pats, galvenais, nekādā gadījumā nelikties ar viņu vienā gultā. Ir ieteicams bloķēt visus iespējamos komunikācijas avotus, neatbildēt uz telefona zvaniem, SMS un elektroniskajām vēstulēm. Iespējams, ka šis solis var likties pārlieku cietsirdīgs, taču ir absolūti nepieciešams, jo, kā zināms, kontakti un tuvība tikai pastiprina iemīlēšanās atkarību, vismaz hormonu līmenī. Bez tam – atrasties blakus tam, no kā tiecaties tikt vaļā – tas taču nav normāli!
Ja jūs nomoka doma – kāpēc mēs nevaram palikt vienkārši draugi -, tad labāk atlieciet to uz vēlāku laiku, kad visas ''vētras un dziņas'' būs rimušas un mirušas dabiskā nāvē.
Ir svarīgi izlemt, ko iesākt ar neskaitāmajiem nieciņiem, kas stāsta par bijušo – kartiņām, suvenīriem, mīļdāvaniņām, kopīgajām kino biļetēm utt. Ja nu vēl roka neceļas šo atribūtiku ar slaidu žestu atvēlēt atkritumu urnai, tad būtu ieteicams visu savākt vienkopus un paslēpt kaut kur patālāk no acīm. Līdz labākiem laikiem, kad atkal būs drosme to visu pārlūkot.

Iepērciet kabatas lakatiņus!

Nodrošinieties ar kabatas lakatiņiem, un atvēliet sev speciālu laiku, lai apraudātu bijušo! Ja arī acis jums nav latvietēm raksturīgajā, slapjajā vietā, tad, iespējams, tomēr nāksies skumt, un vēlams to darīt citu neklātbūtnē. Nav nepieciešams kautrēties no asarām un sarunām kaut pašai ar sevi, lai izrunātu un vēlreiz izdzīvotu visu skaisto un jauko, kas starp jums ir bijis. Taču pēc pāris tādiem ‘’sevis žēlošanas’’ seansiem nemaldīgi sajutīsiet, ka dzīvot ir kļuvis daudz vieglāk, bet raudāt – aizvien grūtāk.

Uzmanību – jaunais ‘’plāksteris’’!

Ir skaidrs, ka krīzi attiecībās ir vēlams pārdzīvot bez narkotikām, alkohola, pārēšanās, neēšanas un citām surogātu blakus plaknēm, kas tikai īslaicīgi mazina sāpes un zaudējuma sajūtu, taču liedz situāciju izdzīvot konstruktīvi. Bieži gadās, ka ārstējoties no mīlestības atkarības, pie horizonta parādās viltus pretsāpju līdzekļi un ‘’plāksteri’’ citu vīriešu veidolā, taču visbiežāk tas ir pašapmāns, ko diktē zemapziņas bailes no vientulības. Tik un tā jaunās, strauji uzsāktās attiecības būs pārpilnas ar atmiņām par bijušo, kas tikai pastiprinās varbūtību, ka arī šajā scenārijā tiks pieļautas senās kļūdas un uzmīts uz vecajiem grābekļiem. Daudz prātīgāk šajā pārejas laikā ir iemācīties pilnvērtīgi un saturīgi dzīvot tikai sev pašai, bez tam ir pierādīts, ka vidēji katram cilvēkam paiet aptuveni pusgads, lai pārdzīvotu šķiršanās sāpes.
Ja no ‘’aizvietotāja’’ tomēr labāk ir izvairīties, tad no sarunām par bijušo gan - nē, īpaši pirmajā, attiecību krīzes saasinātajā laikā. Runājiet par savām izjūtām, dalieties, taču, ja nav nevienas labas draudzenes, kas to uzklausa, vai arī nevēlaties viņām to stāstīt, tad šī būs īstenā reize, lai uzmeklētu psihologu. Varbūt pirmo un vienīgo reizi dzīvē noderēs!

Kustēties!

Kustēties – šī vārda visdažādākajās nozīmēs, jo tā patiesi ir vienkārši brīnišķa nodarbe! Sāksim ar pašu vienkāršāko atziņu, ka depresīvas domas nu nekādi nav savienojamas ar fiziskām aktivitātēm. Kaut arī ir pieņemts, ka ir bezgala skaisti ciest, laiski guļot uz dīvāna pie televizora, tomēr tā vietā daudz jēgpilnāk ir doties uz sporta klubu vai vienkārši pastaigā pa pilsētas ielām, tuvējo parku un mežu. Skrieniet un vingrojiet, cenšoties roku un kāju kustībās ielikt visu mokošo naidu, pazemojumu un sāpes, lai tās kļūst par atbrīvojošu enerģijas avotu! Un ticiet – atgriežoties mājās, depresīvās noskaņas būs mazinājušās.
Bez tam – šobrīd, kad esat pārrāvusi attiecības, jums taču ir bezgalīgi daudz brīva laika! Padomājiet, ko jūs iepriekš vēlējāties uzsākt, taču laika trūkuma dēļ nevarējāt atļauties? Regulārs solārija, teātru, koncertu utt. apmeklējums, kādas jaunas svešvalodas apguve, vai arī senlolots ceļojums uz kādu eksotisku valsti? Uz priekšu!

Un dzīvot tālāk!

Vēl kāds ieteikums. Labs paņēmiens, lai atbrīvotos no visa nomācoši liekā, ir rakstīt atmiņu dienasgrāmatu par piedzīvoto. Ņemot vērā, ka rakstāt tikai pati sev, nav vērts pārlieku izpušķot faktus un bijušo notikumu gaitu, atkal par jaunu izdzīvojot fiasko cietušo mīlas stāstu. Iespējams, ka tas būs pilns ar nebijušām jaunatklāsmēm, kas liks uz lietām paraudzīties nedaudz citādi, varbūt pat ar ironiju un smaidu, taču, neapšaubāmi, sniegs iespēju izdarīt vērtīgus secinājumus nākotnei.
Šķiroties sāpēs vienmēr, taču no tā nevajag vairīties. Jo ātrāk tas tiks izdzīvots, jo ātrāk pavērsies vieta un laiks jaunām, citādām un noteikti vērtīgākām attiecībām. Jo, kā jau ir teikts daudzkārt citētajā aforismā - viss, kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus.

Un bez tam - Ziemassvētki taču ir brīnumu laiks, vai ne?

.