Kā nokļūt Ēdenes dārzā un izbēgt no kanibāliem
Papua- Jaungvinejas austrumu puse, kas pēc formas atgādina ķenguru, ieņem stabili nozīmīgu vietu planētas nelabvēlīgo nostūru sarakstā. Neskatoties uz to, šī vieta ar savu kaleidokopisko krāšņumu vilina ne vienu vien ceļotāju. Pikantumu piedod arī tas, ka no vienas puses te ir īsts Ēdenes dārzs ar visiem tā jaukumiem, bet no otras- pirmatnējas briesmas un kanibālisms. Kaut gan, lai labi pavadītu laiku Papua- Jaungvinejā, nav obligāti jābūt bezbailīgam drosminiekam.
Iemesli satraukumam
Pievienošanās demokrātijai un citām civilizētās pasaules vērtībām notiek pamazām un ar neapmierinātības izpausmēm no vietējo iedzīvotāju puses, kas nav nekāds brīnums valstij, kura vēl tikai pirms 100 gadiem dzīvojusi akmens laikmetā. Kopā te mitinās apmēram 800 tautības. Vēl nesen viņi dzīvoja izolēti, runāja dažādās valodās, pieņēma paši savus likumus, tāpēc joprojām nesteidzas iziet uz kompromisu. Autoritārie oficiālās varas pārstāvji bieži vien ir cilšu vadoņi.
Papua- Jaungvineja ir jauna valsts. Austrālija savai kolonijai neatkarību piešķīra tikai 1975.gadā. Jaunizceptā valstiņa sākumā uzvedās ļoti drudžaini un situācija joprojām nav plnībā stabilizējusies. Tā joprojām ir nabadzīga agrāra valsts ar neattīstītu infrastruktūru un augstu bezdarba līmeni, kā rezultātā uzplaukusi arī kriminogēnā vide.
Kas jāzina, dodoties uz Papua- Jaungvineju
Pamata drošības pasākumi, pirmām kārtām, skar virkni lielo pilsētu, ieskaitot galvaspilsētu Portmorsbiju. Pastaigāties tumšajā diennakts laikā, apmeklēt nomales, izrādīties, lietot mobilo telefonu uz ielas vai rādīt naudas banknotes nav ieteicams- ir labas iespējas šķirties no sava īpašuma. Zagšana šeit ir galvenā problēma. Zog visu, kas atstāts bez pieskatīšanas vai slikti nolikts, tāpēc pilsētas viesnīcās vērtīgas mantas atstāt nedrīkst. Cita lieta ir tā, ka šajās pilsētās īsti pat nav ko redzēt, tāpēc arī nav iemesla te aizkavēties.
Pats inteesantākais šajā valstī sākas tur, kur beidzas civilizācija. Tomēr šo reģionu apgūšana saistīta ar veselu virkni grūtību. Valstī nav dzelzceļa, bet pārvietošanās ar auto nav īsti droša. Saņemt medicīnisko palīdzību un policijas atbalstu nav vienkārši. Tāpēc pētīt šo apvidu labāk tikai sagatavoto tūrisma braucienu ietvaros un pie pārbaudītiem tūroperatoriem.
Vietējo uzticamo aģentu sarakstu atradīsiet šajā adresē:
pngtourism.org.pg /sites/TPA/toapng/ toamemberlist.html.
Pie maršrutiem, kurus drīkst iziet patstāvīgi, attiecināma populārā trekinga taka Kokoda, kas savieno salas ziemeļu un dienvidu piekrastes. Lai dotos pārgājienā pa to, vispirms jāapmaksā atļauja un jāpiereģistrējas, Tas izdarāms zvanot pa šo tālruni: Kokoda Track Authority, +(675)325.55.40).
Ja vēlaties apmeklēt Bugenvilu, pirms tam jāpabrīdina autonomijas administrācija un, kad būsiet uz vietas, jāpaziņo par savu ierašānos, kā arī jāatzīmējas (+(675)973.97.98).
Teritorija, kas ieskauj Bugenvilas Panguna atradnes, svešzemniekiem ir slēgta, un neatļauta iekļūšana šajā teritorijā var novest pie nopietnām nepatikšanām. Tajā pat laikā atpūta greznajos Papua- Jaungvinejas kūrortos, kuru te netrūkst, ir pilnībā droša.
Un- jā, atsevišķos salas nostūros patiešām joprojām dzīvo kanibāli, taču, kā liecina statistika, saprātīgam tūristam, kas nelien džungļu biežņā, kļūt par vakariņām praktiski nav reāli.
Simbu cilts rituālais krāsojums. Mūsdienās galvenokārt tiek izmantots dažādu svētku un festivālu laikā
