Padomi stopētājiem

Bieži cilvēks izlemj apturēt kādu mašīnu tiešām lielas nepieciešamības dēļ, lai nokļūtu kādā vietā, lai nenokavētu kādu sev svarīgu pasākumu. Taču nevar aizmirst, ka stopēšana ir arī visbīstamākais pārvietošanās veids.

Ir dzirdēts par jaunu cilvēku vēlmēm ar stopu palīdzību apceļot savu novadu, valsti vai pat plašāku teritoriju. Tas viss, protams, liekas ļoti interesanti, bet kādas var būt briesmas? Lai ko tādu darītu jābūt pārliecinātam par to, ka nepieciešamības gadījumā spēs sevi aizstāvēt, jāapzinās visas briesmas un draudi.

Tas attiecas arī uz pieaugušajiem, īpaši pavecākiem ļaudīm, jo arī tiem ir tik pat liela iespēja iesēsties kāda zagļa, maniaka vai cita veida noziedzīga cilvēka mašīnā.

Pirms kāpjat nepazīstamajā mašīnā, pajautājiet uz kurieni šoferītis dodas. Pavisam parasta frāze, bet ļoti noderīga. Kamēr apmainaties ar šiem vārdiem, nopētiet automašīnas vadītāju un seciniet vai ir prātīgi braukt kopā tieši ar šo personu. Izvērtējiet situāciju. Vislabāk, ja automobilī sēž tikai viens cilvēks. Labas kombinācijas ir sieviete un sieviete, vīrietis un vīrietis, sieviete pie stūres un vīrietis stopētājs. Jebkurā gadījumā, klausiet savai intuīcijai. Ja kaut kas šķiet dīvaini, labāk izvairieties no kopīgas ceļa pavadīšanas.

Savai drošībai, kāpjot iekšā mašīnā, variet piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu ar tā auto numuru, lai arī jūsu draugi vai tuvinieki ir lietas kursā.

Sēžot mašīnā pārbaudiet, vai durvis no iekšpuses nav aizslēgtas. Izvairieties sēdēt starp diviem vīriešiem. Nekādā gadījumā nenovērsieties no ceļa. Jāskatās, vai šoferis vispār brauc uz noteikto vietu, nenogriežas kādās mazās, nepazīstamās ieliņās, aizbildinoties, ka šādi ceļš būs īsāks, vai tml.

Labāk arī savas mantas un somas turēt rokās, nevis likt bagāžniekā, lai vajadzības gadījumā varētu doties prom. Ja kaut kas liktos dīvaini un jūs palūgtu, lai jūs izlaiž, tas būtu riskanti un arī neērti doties pie mašīnas bagāžnieka ar apšaubāmo cilvēku.

Draudi ir arī uz ceļiem. Ir jāuzmanās no braucošajām mašīnās, nedrīkst iet pa ceļa vidu vai arī stopēt nostājoties priekšā automobilim un gaidot, kad kāds pieturēs. Nevajadzētu arī uzgriezt muguru transporta līdzekļu plūsmai, jo nekad nevar zināt kāds un kādā stāvoklī var būt auto vadītājs.
Vienmēr kabatā vajadzētu turēt lukturīti, jo nekad nevar zināt cik ilgi var ievilkties šī stopēšana, gadījumam, ja paliek pavisam tumšs.

Bet kā būtu iespējama šī mašīnu balsošana bez saziņas, bez veida, kā paust, ka vēlieties, lai autovadītājs piestāj? Tādēļ ir stopētāju žesti, ( stopotāju) kas katrā pasaules vietā ir savādāki.
Latvijā praktizē amerikāņu stopēšanas veidu, kad gaisā tiek izstiepts īkšķis vai arī tas pagriezts vajadzīgajā braukšanas virzienā. Citās valstīs par braukšanas vēlmi liek zināt ar izstieptu plaukstu vai putna spārnam līdzīgi izvērstiem pirkstiem. Dažās zemēs pietiek tikai ar acu kontaktu.
Atcerieties, ja vēlaties pārvietoties šādā veidā, jābūt uzmanīgam un gatavam uz visu. Nevar pazaudēt modrību. Tieši tāpēc pusaudžiem nebūtu ieteicams stopēt, īpaši, ja vēlas veikt lielus attālumus. Esiet uzmanīgi!