Bērnus līdz 2 gadiem māca staigāt un runāt, bet no 2 līdz 16 gadiem – sēdēt un aizvērties
Cilvēki ir izdomājuši tūkstošiem veidu, kā atņemt dzīvību, bet ir tikai viens veids, kā to iedot.
Viss ir slikti tad, kad sāk raudāt cilvēks kurš vienmēr spējis visus mierināt.
Nav laime tajās meitenēs, ar kurām gribas gulēt. Laime ir tajās, ar kurām gribas pamosties.
Kaifs ir tad, kad es stāvu aukstumā, un ierodies tu.
Bērnus līdz 2 gadiem māca staigāt un runāt, bet no 2 līdz 16 gadiem – sēdēt un aizvērties.
Ar laimi ir tā pat kā ar sniegavīru. Tu to uzcel, bet vienmēr pamanās kāds to izjaukt.
Vislielākā kļūda ir gaidīt, kad tevi kāds darīs laimīgu. Būt laimīgam jāiemācās pašam!
Pareizi saka, ka vēsture atkārtojas. Lūk, piemēram, - man atkal nav naudas...
Cilvēki bieži nepieņem jauno. Viņiem patīk sēdēt uz vecajiem lauriem, iesīkstēt un pēc tam bļaut cik garlaicīgi.
Atriebība – sava milzīgā ego apmierināšana.
Tie, kas visu laiku gaužas, ka ir slikti, viss ir stulbi, dzīve ir bedre – tie ir pseidopesimisti. Īstie pesimisti reizēm arī pasmaida.
Ja es tevi atgrūžu, tas nenozīmē, ka tu man nepatīc. Iespējams, tu man patīc pārāk stipri un man vienkārši ir bail tev ļauties.
Reizēm, ja cilvēks kaut ko tiešām zina, tad pārējie viņu mēģina pārliecināt, ka viņš ir idiots.
Kautrīgums ir bailes no sevis.
Cilvēks otru cilvēku patiesībā nekad pilnībā neizpratīs. Mēs katrs esam vientuļa sala okeānā.
Dzīvē ir jāsēž pie stūres, nevis uz aizmugurējā sēdekļa.
Jaunības maksimālisma dēļ izbojāt savu dzīvi ir tas pats, kas iedot mazam bērnam pielādētu revolveri.
Lai vai kādu ideoloģiju tu veidotu, lai cik nevainojama tā nebūtu, to nevarēs ieviest bez asinīm, upuriem un meliem.
Patriotisms – politiķu šaha spēle, kurā figūras ir cilvēki.
Ikviens, kas dzīvē ne reizi nav izpratis jokus un kārtīgi par tiem no sirds smējies, ir pazaudējis visu savu mūžu.
Cilvēki runā ļoti daudz par un ap dažādām lietām. Diemžēl ne visi saprot, par ko viņi paši runā.
Vieglāk ir noliegt, nevis atzīt to, ko jūti.
Autors: Elīza Bula
