Kas patiesībā ir vecmāmiņa? Nākamais līmenis
Stāsts iz dzīves par to, cik jauki var noformulēt vecmāmiņas statusu.
Stāsts sākās dzīvajā rindā nakts laikā, kad tika karots par vietu bērnudārzā, nepaļaujoties uz iespēju no rīta pieteikt bērnu elektroniski.
Nē, mani bērni jau sen neiet bērnudārzā, bet mazbērnam akurāt pēc kāda laika šis iestādījums būs dikti nepieciešams. Solidarizējoties ar jaunajiem, pieteicos vismaz daļu nakts pavadīt rindā.
Kā gadījās, kā ne, satiku paziņu, ar kuru pirms 12 gadiem strādāts vienā darba vietā, sākās sarunas, izrādās viņam bērni mazi un arī bērnudārzs dikti vajadzīgs. Un cik tam manējam? Es tā kā centos paskaidrot, ka tikai aizstāju jauniešus, bet pašai tā īsti neko nevajag.
Tad arī atskanēja ģeniālā frāze – uzreiz būtu teikusi, ka esi jau nākamajā līmenī!!!
Lai dzīvo – mūsdienu jaunās spraunās vecmāmiņas, kas īsti neatbilst tradicionālajam tēlam ar lakatiņu galvā, pareizāk dēvēt šādi – sieviete, kas ir nākamajā līmenī.
It’s not a game, it’s life!
