Rokas darba nebijās
Cik grūti strādāt, kad šefa nav darbā. Pat pīpēt neeju - baidos, ka aiziešu mājās...
Vīrietis atnāk pieteikties darbā par deputāta palīgu. Viņam jautā:
- Vai jums ir kādi trūkumi?
- Jā, kara laikā olas norāva.
- Nekas, nekas, kopumā jūs mums derat. Esat pieņemts darbā. Varat sākt jau rīt. Darba laiks, kā parasti, no 8 līdz 17. Nāciet uz kādiem 10.
- Kā tad tā? Darba laiks taču no 8, kāpēc man jānāk tikai uz 10?
- Redziet, cienītais, te taču ir dome. Pirmās divas stundas neviens nestrādā, visi tikai dīdās pa krēsliem, olas kasa, jums vienkārši nebūs ko darīt...
- Kas jāsaka, kad saņem algu?
- Sveika, mana maziņā!
Uzcēla tiltu. Bērni apzīmēja margas, kāds izsita lukturus. Nolēma noalgot sargu. Pieņēma darbā, bet nebija neviena, kas sastādītu sarga darba grafiku, rūpētos par viņa specapģērbu, pieskatītu, lai sargs nedzer. Noalgoja sargam priekšnieku. Nebija neviena, kas nodarbotos ar grāmatvedību. Noalgoja grāmatvedi, bet nebija, kam nodarboties ar kadriem. Pieņēma personāla vadības speciālisti, bet pēc tam, lai būtu, kas visus uzrauga, pieņēma direktoru.
Uzcēla administratīvo ēku, viss it kā labi, bet organizācijai nav nosaukuma. Vērsās ar iesniegumu ministrijā, tā šo jautājumu izvirzīja izskatīšanai valdībā un piešķīra nosaukumu "Tilta drošības departaments".
Viss labi, bet te pēkšņi - krīze! Atgriezās direktors no ministrijas un teica: 'Lika samazināt izdevumus, ko darīsim?" Savācās visa administrācija, apsprieda taupīšanas iespējas, nobalsoja un atlaida no darba sargu.
[+] [-]