Izklaidīgo aizmāršu stāstiņi

Jauna pasniedzēja rīta agrumā traucas uz lekcijām pie studentiem. Garderobē tiek novilkts mētelītis, bet tad atklājas – vai! Steigā mājās ir aizmirsušies svārciņi...Tā kā tērptai elegantā blūzītē, zeķubiksēs un smailpapēžu zābaciņos stāties auditorijas priekšā tomēr nepieder pie labā toņa, nākas studentiem uzdot rakstu darbu, ķert taksi un steigšus atgriezties mājās, lai ikrīta ģērbšanās rituālu godam novestu līdz galam.

Profesors ar ģimeni vasaras atvaļinājumu rimti pavada mazpilsētā, kur visi attālumi niecīgi un pārvarāmi kājām ejot. Tomēr kādu dienu tiek izlemts uz veikalu pēc maizes braukt ar mašīnu. Bezrūpīgais laika plūdums turpinās un paiet divas dienas, līdz braucamo ievajagas kādam no ģimenes locekļiem. Mašīnas garāžā nav! Pirms vērsties policijā, ģimenes kopsapulce mēģina laisko dienu ritējumu kā filmu ‘’patīt atpakaļ’’, līdz kopīgi konstatē, ka aizmārša no veikala mājup devies kājām, bet mašīna neskarta gaida savu saimnieku kādā no pilsētas klusajām ieliņām.

Profesors dodas komandējumā. Sieviņa rūpīgā gādībā palīdz posties, atsevišķi akurāti saliekot un sapakojot tīru veļu, skūšanās un pārējos ikdienā nepieciešamos higiēnas priekšmetus. Līdzīgos lielveikala standartmaisiņos ģimene uzglabā arī iepirktos dārzeņus. Dienas gaitām beidzoties, profesors viesnīcā dodas uz vannas istabu, kur secina, ka ir noticis kārtējais misēklis, un cerēto tīro zeķīšu un ‘’apeņu’’ vietā no Rīgas ir paķērušies un līdzatvesti divi kilogrami sīpolu...

Pensionāre ar draudzeni svin dzimšanas dienu, ko atzīmē, atverot šampanieša pudeli. Tā kā vecās dāmas vien apslapina lūpas, atlikums tiek rūpīgi aizkorķēts, noglabāts sekcijā un piemirsts. Vasara iegadās karsta, līdz kādā naktī pudeles korķis pats no sevis ‘’izšauj’’. Aiz pārbīļa kundze izsauc policistus, kuriem stāsta, ka dzīvoklī esot ielavījušies zagļi, kas uz viņu šāvuši – pati savām ausīm esot dzirdējusi!