Anekdotes par bērniem

Trusītis tētis māca trusītim dēlam vairoties.
- Dēliņ, lai mēs, trusīši, neizmirtu, mums jāprot vairoties. Tu zini kā tas darāms?
- Ne-e, parādi!
Trusītis tētis aiziet, sameklē 4 trusītes blondīnes un nostāda visas vienā rindā, tad rāda paraugu dēlam.
- Nu, skaties un mācies, dēls! Viens, divi, trīs, četri. Skaidrs?
- Skaidrs, tagad es pamēģināšu. viēēēnnns, dīīīvvi, trrrrrrīīss, čēētrri... Nu, tā?
- Nē, dēls, trusīši to dara daudz ātrāk! Nu gluži kā es. Parādīšu tev vēlreiz. Viens, divi, trīs, četri. Nu, mēģini tu tagad.
- Labi, tētiņ! Viens, divi, trīs, četri, pieci... Vai, piedod, tēti, ieskrējos!

Andrītis sēž uz poda domīgs.
- Ko tu tik ilgi sēdi? - mamma vaicā.
- Es domāju! - atbild puisēns.
- Par ko? - atkal mamma.
- Ka tā kaka ir uzvilkusi džinsa jaku un netiek pa durvīm laukā.

Akmens laikmets. Tēvs skatās bērna liecību, iekaltu plāksnē.
- Tā... Nu es saprotu, ka divnieki ģeogrāfijā, matemātikā un valodā... Bet, ka vēsturē, kura mums ir tikai divas lapaspuses gara?

Mazais Pēterītis čurā gultā, viņu aizved uz slimnīcu, bet tur saka, ka vajagot pie psihologa vest.
Kādu laiku pēc psihologa apmeklējuma pie Pēterīša atbrauc vecmāmiņa.
- Pēterīt, vai tu čurā vēl gultā?
- Jā, bet tagad es ar to lepojos!

Skolotājs vaicā:
- Vai jūs zināt, kas ir tīkls?
Pēteris pirmais paceļ roku un atbild:
- Tīkls ir caurumi, kurus kopā satur diegi.

- Sakiet, skolotāj, vai cilvēku var sodīt par to, ko viņš nav izdarījis?
- Protams, ka nevar.
- Vai cik labi! Es neesmu sagatavojies stundai!

Skolotājs ķīmijas stundā jautā Jānītim:
- Kas notiktu ar zeltu, ja to atstātu brīvā gaisā?
- Tas tiktu nozagts!

- Lūdzu skolotāj, vai sist un slānīt ir viens un tas pats?
- Jā, un tad?
- Pulkstenis nupat noslānīja divus.

- Kāpēc tu raksti tik sīkā rokrakstā?
- Lai skolotāji nevarētu saskatīt kļūdas.

Dēls šķirsta mācību grāmatu.
- Tēt, kas tā tāda - sarkanrīklīte?
- Droši vien kaut kāda stulba zivs.
- Te rakstīts - lēkā no zara uz zaru...
- Nu, es taču teicu, ka stulba!