Anekdotes par vīru un sievu

Vīrs aiziet pie ārsta, izkrauj viņam priekšā kaudzi ar makšķerēšanas piederumiem un saka:
- Klau dakter, maksāšu cik vajag, bet izskaidro man, kā no visa šitā var ar sifilisu saslimt?
- Hmm, ziniet, kautkā es jūs nesaprotu...
- Ko tur nesaprast, kaut kā man taču sievai jāataisnojas!

Puisis stāsta:
-...nu lūk, kāzās es uzaicinu līgavu uz pirmo deju. Dejojam pirmo, otro, trešo... Te pēkšņi pieskrien tas psihopāts, jaunais vīrs, un no visa spēka sper viņai pa kājstarpi...
Klausītāji:
-Nabadzīte, laikam viņai ļoti sāpēja.
Puisis:
-Kas tad viņai, bet man trīs pirkstus salauza...

Vīrs un sieva sarunājas:
Sieva - Vai tu mani krāp?
Vīrs - Nu, nē!
Sieva - Skaidri zini?
Vīrs- Nu labi, tik reizes cik es tevi dzīvē būšu krāpis, tik reizes es kapā apgriezīšos!
Pēc kāda laika, nomirst vīrs. Neilgi pēc tam arī sieva! Sieva sāk meklēt savu vīru, pilnīgi visus mākonīšus izmeklē, bet no vīra ne miņas. beidzot sieva pieiet pie dieva un tam jautā:
- Es visu debesu valstību izmeklējos, bet no vīra ne miņas! vai tu nezinu kur viņš ir?
- Āāāā, tavs vīrs ellē par ventilatoru strādā!

Zvans pie durvīm. Sieva pieiet, prasa:
- Kas tur ir?
- Baļķis.
- Kas, kas?
- Baļķis.
Sieva atver durvis, vīrs iegāžas koridorā, pilns kā tapa un nošļupst:
- Tagad zāģē.

Sieva vīram:
- Redzi šo cilvēku fotogrāfijā?
- Jā.
- Sešos vakarā tev viņš jāizņem no bērnudārza!

... es tīru, mazgāju, gatavoju, gludinu, nekur netieku! Jūtos kā Pelnrušķīte!
- Mīļā, es taču tev teicu, ar mani būsi kā pasakā.

Vīrs ieskrien mājās, metas pie sievas, noskūpsta viņu un pretī saņem tikpat karstu skūpstu.
- Bet tagad saki, kā es tev patīku bez ūsām?
- Ā! Tas esi tu!

Kādai grūtniecei pienācis laiks dzemdībām no kurām viņai ir ļoti bail. Te naktī pie viņas ierodas labā feja un saka:
- Neuztraucies! Es izdarīšu tā lai pusi no dzemdību sāpēm tavā vietā izcieš bērna tēvs.
Tā nu paiet dzemdību nakts un no rīta pie jaunās māmiņas ierodas vīrs. Tā nu sieva ar smīnu uz lūpām prasa vīram:
- Nu kā tu šonakt gulēji dārgais?
Bet vīrs viņai atbild:
- Tu zini, pagalam sūdīgi. Kaimiņš aiz sienas visu nakti skaļi bļāva un stenēja, it kā dzemdētu!

Brauc šoferis mājās no tālā reisa, redz, ka ceļa malā čigāniete. Domā, ņemt vai neņemt. Ja paņems, pierunās visādas muļķības, ja nepaņems, uzliks vēl lāstu. Nu, domā paņems lai jau muld savu muldamo.
Čigāniete tad nu šim saka:
- Zelta gabaliņ, dimantiņ, labais cilvēk, dod roku, es tev pazīlēšu.
Šoferis saka:
- Nav man ko zīlēt. Kas bija-to zinu, kas būs, to uzzināšu.
- Nu labi, tad es tev trīs patiesības pateikšu.
- Nu, saki.
- Pirmā patiesība, Mēnesis spīd, bet nesilda. Vai patiesība?
- Patiesība.
- Āzis bārdu nedzen. Patiesība?
- Patiesība.
- Tava sieva guļ ar kaimiņu.
- Nevar būt, nav taisnība! Neticu!
- Negribi, netici!
Aizbrauc šoferis mājās, sieva šo sagaida, uzklāj galdu, pudeli arī uzliek. Abi nu paēda, iedzēra, un vīrs sāk stāstīt, ko viņam čigāniete pastāstīja.
Pirmo patiesību izstāsta, sieva saka:
- Jā, tiešām taisnība.
Otro patiesību izstāsta, sieva atkal piekrīt.
- Bet trešo patiesību es tev neteikšu!
Sieva šim tikai piesienas:
- Nu pasaki, pasaki taču!
Nu šis saka ar:
- Mūsu kaimiņam Koļam vot tāds maziņš...
- Vot tā gan nav patiesība!

Vīrs vakarā atnācis no darba. Sieva taisa vakariņas un palūdz vīru bērniņu nomazgāt. Ūdens vannā jau ielaists. Pēc brīža baigi brēcieni. Aizskrien uz vannas istabu un redz: vīrs ar knaiblēm paņēmis sīci un mērc vannā.
- Ko tu, trakais, dari? Kapēc knaibles?
- Ko tad tu tik karstu ūdeni vannā ielaidi, ka nevar roku iemērkt?