Sakiet lūdzu, vai jums ir vēl kas, ko neizmanto jūsu sieva?
Sieva no darba atgriežas mājās jau pusdienlaikā un pieķer savu vīru gultā ar visumā pievilcīgu būtni. Mainīgu emociju uzplūdā, satriekta no redzētā skata, vispirms rūgti apraudas, bet pēc tam sāk kliegt uz vīru:
-Ak, tu nepateicīgais vepri! Kā tu drīkstēji ar mani tā izrīkoties, ar mani – uzticamo sievu un tavu bērnu māti. Viss, es pametu tevi! Un pieprasu šķiršanos.
Vīrs mierīgi uzklausa sievas histēriju un atbild:
-Pagaidi, mīļā, mirkli, es tev paskaidrošu kā viss notika.
-Labi, ātri mēģini izlocīties, tikai zini – tas ir pēdējais, ko esmu gatava uzklausīt.
Un te sākas vīra aizstāvības runa (domāju, ne viens vien ir gatavs tādu teikt):
-Dārgā, es taisījos sēsties mašīnā, lai brauktu mājās, bet šī jaunā būtne palūdza, lai es viņu aizvedu pa ceļam. Viņa izskatījās tik neaizsargāta un tik nelaimīga, ka man palika žēl un es piekritu. Pa ceļam es ievēroju, cik viņa ir izkāmējusi, netīra un slikti ģērbta. Turklāt viņa atzinās, ka trīs dienas neko nav ēdusi.
Man taču ir sirds, nevis akmens. Aiz līdzjutības es viņu uzaicināju pie sevis un pacienāju ar karstu šokolādi, no kuras tu vienmēr atsakies, jo, lūk, no saldumiem tu resnējot. Bet šī neaizsargātā būtne izdzēra visu manis pagatavoto šokolādi un vēl pateicās.
Viņa bija tik netīra, ka nav nekāds brīnums, ka piedāvāju viņai nomazgāties mūsu vannā. Kamēr viņa mazgājās, aplūkoju viņas drēbes un konstatēju, ka tās ir vienos caurumos un krietni novalkātas. Es tās izmetu. Jo pat par grīdas lupatām tās nederēja.
Tālāk man bija jādomā, ko gan viņai iedot no tavām drēbēm, jo plika taču viņa nevar pamest mūsu māju. Un es iedevu būtnei tavas džinsas, kuras pirku tev par dārgu naudu, bet tu sūdzies, ka tev tās ir par mazu. Iedevu arī tavu apakšveļu, ko tev dāvināju pavisam nesen mūsu kāzu jubilejā, bet tu to nevelc, jo man, lūk, esot slikta gaume. Tad es atradu seksuālu blūzīti, kuru uz Ziemassvētkiem tev uzdāvināja mana māsa, bet tu speciāli to nenēsā, lai tikai ieriebtu manai māsai. Tad vēl būtnei es iedevu pāris tavu kurpju, kuras tu iegādājies dārgā butikā, bet kuras ne reizi neesi tā arī uzvilkusi, jo izrādās, ka darbā kādai kolēģei ir tādas pašas.
Vīrs ievilka elpu un turpināja:
-Jaukā sieviete bija tik pateicīga par manām rūpēm un sapratni, ka brīdī, kad pavadīju viņu līdz durvīm, viņa pagriezās pret mani un asarām acīs paprasīja:
-Sakiet lūdzu, vai jums ir vēl kas, ko neizmanto jūsu sieva?
[+] [-]