Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:247, Did:0, useCase: 3


Students ar savu viedokli kļuva par lielu personību

Redz, kā dzīvē notiek! Ernests Rutherfords, Royal Academy prezidents un nobela balvas fizikā saņēmējs, izstāstīja šādu stāstu.

Ernests savulaik esot saņēmis zvanu no kolēģa. Viņš grasījies dot studentam 0 balles par atbildi uz fizikas jautājumu, kaut arī students pieprasījis perfektu novērtējumu. Instruktors un students piekritis daļējam kompromisam un Ernests ticis izvēlēts kā starpnieks problēmas atrisināšanai.

Viss sācies tā-
Izlasījis eksaminācijas jautājumu: "Paskaidrojiet, kā ar barometra palīdzību ir iespējams noteikt augstceltnes augstumu", students atbildējis: "Paņemiet barometru uz ēkas jumta, piesieniet to garas virves galā, laidiet lejā uz ielas un tad uzvelciet to atpakaļ. Izmēriet virves garumu, kas būs vienāds ar augstceltnes augstumu."

no vienas puses, studentam bija izredzes uz pilnu novērtējumu, jo viņš tik tiešām bija atbildējis uz jautājumu pilnīgi un pareizi. No otras puses, ja tiktu dots pilnīgs novērtējums, tad tas atstātu iespaidu uz augstu grādu fizikas kursā un sertificētu kompetenci fizikā, bet atbilde to neapstiprināja.
Ernests Ruthefords ieteica studentam mēģināt vēlreiz. Viņam tika dotas sešas minūtes, lai atbildētu uz jautājumu, atceroties, ka atbildei būtu jārāda zināšanas fizikā. Pēdējā minūtē students vēl neko nebija uzrakstījis. Kad viņam jautāja, vai viņš nevēlas padoties, tas atbildēja, ka viņam esot daudzas atbildes uz šo jautājumu, un ka viņš vienkārši nevarot izvēlēties labāko no tām.

Nākošajā minūtē viņš uz papīra uzrakstīja savu atbildi, kura skanēja šādi: "Paņemiet barometru uz ēkas jumta un metiet pāri jumta malai. Metot barometru, uzņemiet tā krišanas laiku. Tad, izmantojot formulu x=0.5*a*t^2, aprēķiniet ēkas augstumu." bŠajā mirklī Ernests Ruthefords palūdza savu kolēģi pasniedzēju padoties. Kolēģis piekrita un piešķīra studentam gandrīz pilnu kredītu punktu skaitu.

Dodoties prom no sava kolēģa ofisa, Ernests Ruthefords atcerējās, ka studentam bijušas vēl citas atbildes uz šo jautājumu, tāpēc viņš devās atpakaļ tās uzzināt.

"Nu," teicis students, "ir vairāki veidi, kā noteikt augstceltnes augstumu ar barometra palīdzību.
Piemēram, var paņemt barometru ārā saulainā dienā un izmērīt barometra augstumu, tā ēnu un ēkas ēnas garumu, tad izmantojot vienkāršu proporcijas metodi, aprēķināt celtnes augstumu."

"Jauki," Ruthefords teicis, "un citi varianti?"

"Jā," atbildējis students, "ir ļoti vienkārša metode, kura jums patiks. Šajā metodē jūs ņemat barometru un sākat kāpt pa trepēm uz augšu. Ar katru pakāpienu atzīmējiet uz sienas barometra beigas. Tad saskaitiet atzīmju skaitu, un tas jums dos celtnes augstumu barometra iedaļās. Ļoti tieša metode.

Protams, ja jūs vēlaties izsmalcinātāku metodi, jūs varat piesiet barometru auklas galā un šūpināt to kā sviru, un noteikt g (gravitātes) vērtību ielas līmenī un uz ēkas jumta. No šo divu gravitāciju vērtību starpības, principā var tikt aprēķināts ēkas augstums.

Tajā pat laikā, jūs varat paņemt barometru uz ēkas jumta, piesiet to garas virves galā, nolaist to mazliet virs ielas līmeņa un sašūpot kā sviru. Tad varētu aprēķināt celtnes augstumu pēc precizitātes perioda".

"Visbeidzot," viņš pabeidzis, "ir vēl daudzi citi veidi, kā atrisināt šo jautājumu. Manuprāt, pats labākais, " viņš teicis, "ir ņemt barometru uz pagrabu un klauvēt pie pārziņa durvīm. Kad pārzinis atbild, jūs viņam sakiet: 'Pārziņa kungs, šeit ir labs barometrs. Ja jūs man pateiksiet šīs ēkas augstumu, es jums to atdošu'."

Tad Ruthefords pajautājis, vai tiešām students nezin tradicionālo atbildi uz šo jautājumu. Uz to tas atzinis, ka zinot gan, tikai viņam esot apnicis skolas un instruktora cenšanās mācīt viņam, ko un kā domāt.

Studenta vārds bija Niels Bohrs (1885-1962)- Dāņu fiziķis un Nobela balva ieguvējs 1922. gadā, kas pazīstams ar atoma protonu un neitronu modeļa ierosinājumu, dažādām elektronu aptverošajiem enerģijas stāvokļiem. Vislabāk viņu zinām kā Kvantu Teorijas novatoru.

     [+] [-]

, 2010-08-10 00:16, pirms 15 gadiem
lieliem cilvēkiem vienmēr savs viedoklis, tāpēc jau viņi var sasniegt tik daudz

     [+] [-]

, 2010-08-12 17:54, pirms 15 gadiem
Pat, ja uz jautājumu var būt vairākas pareizas atbildes, vienmēr tiks gaidīta tikai viena vienīgā, ko kāds ir pieņēmis sabiedrībā par pareizu.
Muļķīgi,bet tāda nu tā cilvēce ir.