Kāpēc latviešu režisoriem derētu "ieraut" vai tukšie latviešu Jaungada nakts raidījumi pret jautrību Krievijas kanālos
Liela sabiedrības daļa Jauno gadu sagaida mājās pie klāta galda un ieslēgta televizora ģimenes vai draugu lokā. No loka lieluma un sarunu daudzuma arī atkarīgs, cik nopietni tiek skatīts televizors. Tieši tā jau kuro gadu Jauno gadu sagaida arī TV Vērotājs un jau kuro gadu neviļus uz pults tiek meklētas pogas, zem kurām paslēpti Krievijas, nevis Latvijas televīziju kanāli. Nē, nepadomājiet- referendumā balsošu pret krievu valodu kā valsts valodu. Vienkārši Jaunā gada naktī gribas jokus un jautrību- latviešu televīzijās nekā tāda nav.
Taisnības labad jāsaka, ka vienmēr sāku ar mūsu televīzijām, cenšos kaut ko atrast, bet kopš "Savādi gan" vai Viestura Dūles parodiju raidījumi pazuduši no zilajiem ekrāniem, nekas tā īsti neaizķer.
Kas tad bija piedāvājumā? LTV 1- vispirms šlāgeraptauja- šim uzreiz uz redzēšanos, pat neieslēdzu. Panorāma, tad Melo M ar Volmāru. Melo M ir OK- spēlē droši vien pat izcili un slēgājot kanālus dzirdēju The Final Countdown, bija patiešām iespaidīgi, bet ne visam vakaram, Volmāra jokiem neticu un vēlākais Labvēlīgā tipa koncerts arī būtu super, bet tieši tāpat- ne visam vakaram dažādības trūkuma dēļ.
LTV7- vispirms skrēja Lauris Reiniks, pārāk ātri laikam skrēja, neieslēdzās pat. Pēc tam diezgan garlaicīgs cirka festivāls un finišā raidījums ar nosaukumu „Labākās latviešu mūzikas izlase”, kura reklāmas rullītis ar Reiniku un citiem jaunajiem talantiem izslēdza jebkādu iespēju skatīties kārtējo mēģinājumu iestāstīt Latvijai, ka labākā mūzika šeit radīta pēdējos 10 gados. Jautrības atkal nekādas.
LNT un TV5 šogad laikam nolēma daudz neprātot un paši nerīkoja neko- koncerta pārraide no Brīvības pieminekļa, ieslēdzu- trāpīju Markas vai Marka vai kas nu tas ir kaut kādu Ziemassvētku dziesmas atblēšanu nelabā balsī un ātri pārslēdzu. Un vēl mazāk es saprotu, kāpēc man Jaunā gada vakarā piedāvā skatīties un klausīties izbijušo mūsu galveno onkuļu un vienas tantes uzrunu. Pensionāri, kuri bija klāt un pielika roku pie šābrīža Latvijas parādu uzplaukuma. Tante, kura redzēja un atbalstīja valsts izzagšanu un dzīvošanu uz parāda, bet nav bildusi un nekad nepateiks, ka dzīvē pieļāvusi kaut mazāko kļūdiņu. Tad jau labāk būtu Kalvīša kungu paaicinājuši- vismaz cilvēks omulīgāks un vienīgais, kam bijis drosmes pateikt, ka kļūdījos gan. LNT Sirdsmīļā Monika jau ir kaut kas tuvāks tam, ko gribas redzēt Jaunā gada pēc pusnakts reibumā, bet nu pārāk vecs un redzēts gabals. Kobra un Bēglis, filmas Jaunā gada naktī- galīgi garām
TV3 gāja iemīto krievu taciņu- filma Likteņa ironija jeb vieglu garu daļai Latvijas gaidot vakara kulmināciju ir ok. Pēc tam atkal jau redzētu ierakstu atrādīšana- Zelta dziesmas fonā kādu brīdi paklausīties var, garākam periodam par nopietnu. Sipenieces un Krauzes laikam pērnā gada šovs ar dažādu talantu šovu dalībniekiem piesaistīja uz minūtēm 10. Kamēr kaut kas skaisti dziedāja- klausīties vadītāju iestudētos dialogus kaut kā negribējās. Par gāzu daudzumu vadītājas organismā arī pārliecības nebija- vienīgās īstās zāles Baiba atrada tikai šogad...
Jautāsiet- kas tad Krievijas kanālos bija tik īpašs? Īstenībā jau nekas mākslinieciski augstvērtīgs vai super kvalitatīvs nav arī tur. Arī tur rāda vecākus un jaunākus, bet īpaši Jaunajam gadam gatavotus raidījumus, nevis vienalga kādu koncertu vai dziesmu savārstījumu. Raidījumos izspēlētās parodijas un joki ir pat brīžiem ļoti muļķīgi, bet CIK TAD ĻAUŽU JAUNĀ GADA NAKTĪ VAR TEIKT, KA IR PILNĪGI GUDRI VAI PIE PILNĪGI PILNAS SAPRAŠANAS? 90% skatītāju ir vieglā vai ne tik vieglā reibumā un tieši šādai auditorijai krievu kanāli veido savas Jaunā gada programmas. Un trāpa. Ieteiktu mūsu televīziju raidījumu veidotājus vairāk rēķināties ar dzērienu patēriņu pie TV ekrāniem. Vai varbūt pašiem izmantot šo procesu kā palīglīdzekli un veidojot programmu, pajautāt pašiem sev- ti uže dašol do nužnoj kondiciji?
Kā jau visi TV Vērotāja televīziju apskati , arī šis ir tikai un vienīgi viena cilvēka subjektīvs spriedelējums, tāpēc jau tagad pieņemu jebkādus lamu vārdus savā virzienā un saku- gribi lasi, gribi nē. Man pie pults.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]