Paplašinātās SARUNAS MUZEJĀ: Paaudžu dialogs laikā un telpā. Utopija un realitāte

I DAĻA: plkst. 17.30–18.00

Komunikācija subkultūrā: teorētiskās robežas
Filozofa, subkultūru pazinēja NORMUNDA KOZLOVA lekcija

Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, komunikācijas teorētiķis un filozofs Mg. sc. soc. Normunds Kozlovs jau ilgstoši analizē subkultūru fenomenu, aplūkojot to kā vienu no jauniešu sociālās identitātes veidiem. Komentējot lekcijas tematu, viņš paskaidro, ka subkultūru izpētē tiek izvērtēts: pirmkārt, subkultūras veids jeb iedaba (kas sevī ietver gan tās vēsturiskās attīstības ceļu, gan saites un strukturālās problēmas ar iekļaušanos plašākā socioekonomiskā struktūrā, gan arī subkultūras stila un simbolikas atklāšanu un nozīmes skaidrojumu). Otrkārt, sabiedrības reakcija uz subkultūru un masu mediju traktējumu. Treškārt, atsevišķu subkultūras pārstāvju individuālā situācija. No citas puses, iezīmētas divas teorētiskās tradīcijas, kas katra izceļ vai nu paaudžu konflikta vai šķirisko, respektīvi, iekļaušanos ražošanas procesos un ekonomiskajās attiecībās, aspektu. Abos šajos aspektos parādās arī opozīcijas, pretošanās, dumpja elements, kas raksturīgs kontrkultūrai.

Jaunatnes subkultūras, kas nokļuva akadēmiskās izpētes laukā 20. gadsimta 60. gados pateicoties Birmingemas Laikmetīgās kultūras centra studijām par “pretošanos ar rituālu palīdzību”, ir jau iekļautas / kooptētas jaunajā zīmju ražošanas ekonomikā, kur pārdots tiek pats dumpis jeb pretošanās ideja. Tās kalpo par autentiskuma un dabiskuma avotu jaunāko tendenču atpazīšanā, kas ir tik būtiska tā sauktajām kreatīvajām industrijām. Līdz ar pāreju no metalurģijas uz semiurģiju industriālais kopija-objekts tiek aizstāts ar post-moderno kopiju-instrukciju, uzvedības modeļa algoritmu, kas spektakulārās subkultūrās izpaužas, piemēram, kā globāli unificēts “dreskods”.

Interese par subkultūrām iet kopsolī ar laika garu (Zeitgeist), kurš līdz ar augstā / zemā nošķīrumu modernizācijā, t.i., visu autoritāšu un centralizēti hierarhisko struktūru decentrāciju globālās sādžas (global village) apstākļos veicina jauno cilšu (neotribes) sociālo traibalizāciju un urbānās folkloras atdzimšanu. Šādu interesi virza postapokaliptiskas gaidas, kas cerē uz izstumtai, bet tāpēc izredzētai tautai / ciltij iespējamu visjaunākā evaņģēlija atklāšanos, kas būs prieces, nevis komercializētās preces vēsts. “Pašreizējā attīstības posmā ir vērojama jauniešu subkultūru hibridizācija, kas konstruē savu kolektīvo identitāti jau no vintage elementiem,” atzīst Normunds Kozlovs.

II DAĻA: plkst. 18.00

Paaudžu dialogs laikā un telpā. Utopija un realitāte
Saruna un diskusija ar māksliniekiem IVETU VAIVODI, ARTURU RIŅĶI,
mākslas zinātnieci INESI BARANOVSKU, mākslas teorētiķi un kuratoru KASPARU VANAGU

Atsaucoties uz lielo skatītāju interesi par izstādi “Ceļojums uz Nekurieni”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska uzaicinājusi uz īpašu tikšanos ekspozīcijā abus tās autorus – vienu no atpazīstamākajām latviešu fotogrāfēm Ivetu Vaivodi un dizaineru, kinētiskās mākslas pionieri Latvijā, stīmpanka entuziastu Arturu Riņķi.

Divu paaudžu mākslinieki sastopas kopā un veido savu dialogu laikā un telpā, izmantojot dažādus medijus – instalācijas, fotogrāfiju, video, animāciju un skaņu. Ideja par šādu sadarbību dzima 2013. gada rudenī, iedvesmojoties no Artura Riņķa Kinētiskās mākslas dārza “Nekurienes vidū”, kas atrodas Kurzemē, Sabiles apkaimē. Šī teiksmainā vieta vairāku gadu garumā kalpojusi gan kā faktiska, gan arī iedomāta abu mākslinieku attiecību laboratorija, kas 2016. gadā ar ABLV Charitable Foundation laikmetīgās mākslas izstāžu granta atbalstu sasniegusi materializāciju izstādes formātā. Neparasta ekspozīcija ikvienam ļauj pārkāpt reālās pasaules robežas, paraudzīties uz dzīvi ar sapņotāju acīm, iesaistoties Ivetas Vaivodes un Artura Riņķa fantāziju spēlē, un atklāt ko jaunu savā pieredzē un sajūtās, dodot priekšroku vairāk jūtīgumam, nekā prātam.

“Sarunas muzejā” piedāvā unikālu iespēju satikt radošo duetu un izstādes rīkotājus vienuviet, piedalīties aizraujošā diskusijā un uzdot sev interesējošus jautājumus. Projekta kuratore, mākslas zinātniece Inese Baranovska pastāstīs par izstādes ieceri, veidošanās procesu, savstarpējo sinerģiju un rezultātu, īpaši izceļot auglīgo sadarbību ar ABLV Charitable Foundation. Savukārt diskusijas moderators ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, mākslas teorētiķis un kurators Kaspars Vanags palīdzēs salikt akcentus uz būtisko un izcelt tās kvalitātes, kas paliks laikmetīgās kultūras vērtību statusā.

Uz paplašinātajām “Sarunām” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!

Izstāde atvērta līdz 10. aprīlim.