Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas augstskolu sadarbības tīkla KUNO tikšanās Latvijas Mākslas akadēmijā
2015. gada 13. aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas augstskolu sadarbības tīkla KUNO tikšanās, kuras ietvaros plānots nākamās KUNO konferences Rīgā saturs un programma.
Latvijas Mākslas akadēmiju tikšanās reizē pārstāvēja rektors prof. Aleksejs Naumovs, prorektors Andris Teikmanis, Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja, KUNO konferences koordinatore Elīna Ģibiete, KUNO mobilitāšu koordinatore Inta Rubule. KUNO pārstāvēja priekšsēdētāja prof. Hulda Stefánsdóttir, Zviedrijas Mākslas, amatu un dizaina universitātes koledžas (Konstfack) prefekts Olof Glemme, Dānijas Karaliskās Mākslas akadēmijas rektore Sanne Kofod Olsen, KUNO tīkla koordinatore Sandra Sule un Viļņas Mākslas akadēmijas prof. Konstantinas Bogdanas.
KUNO ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas augstskolu sadarbības tīkls, kurā apvienojušās 17 augstskolas ar mērķi pilnveidot mākslas izglītību reģionā. Sadarbības tīkls piedāvā studentu un mācībspēku mobilitātes programmas, kā arī regulāri rīko kursus studentiem.
Ikgadējā KUNO konference Mākslas akadēmijā norisināsies no 15. līdz 17. oktobrim. Rīgas sanāksmē tiks ievēlēts KUNO sekretariāts, kas darbu pildīs turpmākos četrus gadus. Iepriekšējos termiņu šos uzdevumus veica Igaunijas Mākslas akadēmijas pārstāvji.
Paralēli konferencei notiks visu KUNO sadarbības augstskolu studentu radošā darbnīca „Art Future / Future Signs”, kuras mērķis, ieskicējot nākotnes vīzijas un modelējot situācijas, ir rast atbildes uz jautājumiem: kāda būs nākotnes māksla; kāda būs tās ietekme nākotnes veidošanā; kā mēs iedomājamies, radām, priekšstatām nākotni un tās mākslu; kā māksla veido mūsu nākotni un citi jautājumi. Darbnīcas noslēgumā tiks atklāta studentu darbu izstāde.
Radošās darbnīcas un izstādes koncepcijas veidotāji skaidro, ka aktualizētie jautājumi, izceļ jauno mākslas apmācības modeli - pētniecībā un problēmrisināšanā balstīto mākslas izglītību, kas sniedz iespēju radīt pārbaudāmas prognozes, akcentē nepieciešamību mākslas izglītībā paredzēt nākotnes mākslas formas un procesus, kā arī uzsver to, ka māksla ir arī instruments, ar kura palīdzību varam ne vien komunicēt un paust māksliniecisku skatījumu par nākotni, bet arī to veidot un transformēt.
