Mākslas muzejs “Rīgas Birža” aicina uz semināru “Nikolajs Rērihs laiku lokos: dzimta un laikabiedri”
Foto: Uldis Muzikants
Piektdien, 2015. gada 11. decembrī, plkst. 13.00–15.30 Mākslas muzeja “Rīgas Birža” Konferenču zālē (3. stāvā, Doma laukumā 6, Vecrīgā) norisināsies seminārs “Nikolajs Rērihs laiku lokos: dzimta un laikabiedri”, kurā nozares speciālisti no Latvijas un Lielbritānijas piedāvās atklāt Nikolaja Rēriha īpašo saikni ar Latviju, uzzināt par Rīgas kolekcijas veidošanās vēsturi un tuvāk iepazīt dažādus meistara radošās darbības aspektus.
Izcilā krievu mākslinieka, zinātnieka, filozofa Nikolaja Rēriha (Николай Константинович Рерих, 1874–1947) vārds, viņa daiļrade un sabiedriskā darbība ir pazīstami visā pasaulē. Mākslinieka dzīve dažādos posmos bija saistīta ar vairākām valstīm – Krieviju, ASV, Indiju u.c. Īpaša vieta Rēriha biogrāfijā atvēlēta Latvijai. Šobrīd Mākslas muzejā “Rīgas Birža” ir apskatāma izstāde “Nikolajs Rērihs un Latvija”, kas daudzpusīgi parāda slavenā meistara saikni ar viņa senču zemi.
Latvijas arhīvos atrodami materiāli, kas liecina par Rērihu dzimtas dzīvi Kurzemē vairāku gadsimtu garumā. Latvijas Rēriha biedrības prezidents Alvils Hartmanis seminārā analizēs faktus un liecības no Liepājas muzeja arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva un literatūras, kas izgaismo Nikolaja Rēriha vectēva un tēva biogrāfiju lappuses, kā arī pastāstīs par citiem dzimtas pārstāvjiem.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) jau vairāk nekā pusgadsimtu glabājas Nikolaja Rēriha gleznu kolekcija, kas daudzējādā ziņā ir unikāla. Tās liktenis ir cieši saistīts ar vēsturiskajām un kultūras norisēm valstī. Sniedzot ieskatu mākslinieka bagātīgajā radošajā mantojumā, kolekcija atspoguļo Nikolaja Rēriha attieksmi pret Latviju, viņa dzimtas, mākslas un garīgās saites ar mūsu zemi. LNMM Ārzemju glezniecības glabātāja, izstādes “Nikolajs Rērihs un Latvija” kuratore Ksenija Rudzīte seminārā aplūkos kolekcijas veidošanās vēsturi un mākslinieciskās īpašības, izcels Rīgas kolekcijas nozīmi mākslinieka Indijas perioda daiļrades kontekstā.
Viesis no Lielbritānijas – Sentendrjūsas universitātes profesors, mākslas zinātņu doktors Džeremijs Hovards (Jeremy Howard, St. Andrews University) apskatīs tās Nikolaja Rēriha gleznas, kuras tika eksponētas Vīnes Secesijas un “Miethke Gallery” izstādēs. Mākslas kritiķis Ļevs Sokolovskis (Лев Соколовский) šos darbus savulaik raksturojis kā “nordisko simbolismu”. Seminārā lektors veiks darbu analīzi salīdzinājumā ar 1901. un 1908. gada izstādēm. Tāpat profesors pievērsīsies Rietumu mākslas vēsturnieku kritikai, kas vairumā gadījumu ignorē Nikolaja Rēriha, Aksela Gallena-Kallelas (Akseli Gallen-Kallela), Borisa Kustodijeva (Борис Михайлович Кустодиев) un Vilhelma Purvīša līdzdalību Vīnes Secesijas izstādēs.
20. gadsimta sākumā tika meklēti jauni garīgās pilnveidošanās un radošas ierosmes avoti tālākai modernās mākslas attīstībai. Pievēršanās Austrumu kultūrām šajā laikā sasniedz citu pakāpi un kļūst vēl vairāk daudzveidīga un būtiska gan akadēmiskas ievirzes māksliniekiem, gan simbolistiem un avangardistiem. Austrumi piedāvāja savādāku dabas un cilvēka attiecību modeli, kas te tika raksturots, lietojot Voldemāra Matveja terminu ”simboliski”, ar eiropeiskai pieredzei iepriekš nezināmiem krāsu, līniju un citu izteiksmes līdzekļu pielietojuma principiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska semināra noslēgumā analizēs kopīgo un atšķirīgo Voldemāra Matveja un Nikolaja Rēriha Austrumu patiesību meklējumos un atklāsmēs, centrējot uzmanību uz abu mākslinieku un teorētiķu interesi par budisma mācību un tā iespaidā radītajiem mākslas darbiem.
Uz semināru laipni gaidīti visi interesenti!
Priekšlasījumi notiks latviešu un angļu valodā (bez tulkojuma).
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Ieeja brīva.
SEMINĀRA PROGRAMMA:
12.40–13.00 Dalībnieku reģistrācija
13.00–13.05 Semināra atklāšana
Semināra vadītāja: Ksenija Rudzīte
13.05–13.30 Rēriha dzimta Kurzemē
Alvils Hartmanis,
Latvijas Rēriha biedrības prezidents
Latvijas arhīvos glabājas materiāli, kas liecina par Rērihu dzimtas dzīvi Kurzemē vairāku gadsimtu garumā. Referātā tiks analizēti fakti un liecības no Liepājas muzeja arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva un literatūras, kas saistītas ar Nikolaja Rēriha vectēva un tēva biogrāfijām, kā arī ziņas par citiem dzimtas pārstāvjiem.
13.30–14.00 Rīgas Nikolaja Rēriha darbu kolekcija
Ksenija Rudzīte,
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Ārzemju glezniecības kolekcijas glabātāja
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā jau vairāk nekā pusgadsimtu glabājas Nikolaja Rēriha (1874–1947) darbu kolekcija, kas daudzējādā ziņā ir unikāla. Tās liktenis ir cieši saistīts ar vēsturiskajām un kultūras norisēm valstī. Kolekcija atspoguļo arī paša mākslinieka attieksmi pret Latviju, viņa dzimtas, mākslas un garīgās saites ar mūsu zemi.
Referātā tiks aplūkota kolekcijas veidošanās vēsture un tās mākslinieciskās īpašības, raksturota Rīgas kolekcijas nozīme mākslinieka Indijas perioda daiļrades kontekstā.
14.00–14.30 Rēriha ver sacrum: par “Vilkiem”, “Sarkanajām burām”
un Vilhelmu Purvīti nordiskajā Vīnē (1901–1908)
Prof. Dr. art. Džeremijs Hovards (Jeremy Howard),
Sentendrjūsas universitāte, Lielbritānija
Referāts veltīts tiem Nikolaja Rēriha darbiem, kuri tika eksponēti Vīnes Secesijas un “Miethke Gallery” izstādēs. Mākslas kritiķis Ļevs Sokolovskis šīs gleznas savulaik raksturojis kā “nordisko simbolismu”. Seminārā lektors veiks darbu analīzi salīdzinājumā ar 1901. un 1908. gada izstādēm. Referents pievērsīsies Rietumu mākslas vēsturnieku kritikai, kuri vairumā gadījumu ignorē Nikolaja Rēriha, Aksela Gallena-Kallelas, Borisa Kustodijeva un Vilhelma Purvīša līdzdalību Vīnes Secesijas izstādēs.
14.30–15.00 Rīta gaismai pretī: Voldemārs Matvejs un citi dodas uz Austrumiem
Irēna Bužinska,
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore
20. gadsimta sākumā tika meklēti jauni garīgās pilnveidošanās un radošas ierosmes avoti tālākai modernās mākslas attīstībai. Pievēršanās Austrumu kultūrām šajā laikā sasniedz citu pakāpi un kļūst vēl vairāk daudzveidīga un būtiska gan akadēmiskas ievirzes māksliniekiem, gan simbolistiem un avangardistiem. Austrumi piedāvāja savādāku dabas un cilvēka attiecību modeli, kas te tika raksturots, lietojot Voldemāra Matveja terminu ”simboliski”, ar eiropeiskai pieredzei iepriekš nezināmiem krāsu, līniju un citu izteiksmes līdzekļu pielietojuma principiem.
Referātā tiks analizēts kopīgais un atšķirīgais Voldemāra Matveja un Nikolaja Rēriha Austrumu patiesību meklējumos un atklāsmēs, centrējot uzmanību uz abu mākslinieku un teorētiķu interesi par budisma mācību un tā iespaidā radītajiem mākslas darbiem.
15.00–15.30 Debates, semināra noslēgums
Semināra darba valodas: latviešu, angļu (bez tulkojuma).
