RUBĪNA LĀSES. Jānim Akurateram -141. Ziemassvētku kaujām – 100
13. janvārī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19 notiks Jāņa Akuratera 141. dzimšanas dienai veltīts pasākums RUBĪNA LĀSES.Jāņa Akuratera dienasgrāmatu, Kārļa Skalbes un Edvarta Virzas tekstus par strēlnieku cīņām lasīs Edvīns Raups, Eduards Aivars un Mārtiņš Mitenbergs.
Kara dainu dziedājumi – Andris Ērglis.
1916. gada 24. decembrī (pēc jaunā stila –1917. gada 6. janvārī) Jānis Akuraters savā dienasgrāmatā ieraksta: „Ir svētku priekšvakars. Bet no svētkiem pašiem man gribētos bēgt prom. Kauja ir sākusies. Un pulksten 12 naktī izbraucu kopā ar gleznotājiem un rakstniekiem Skalbi un Virzu uz kara lauka. Nakti pavadīju Pūpes stacijā uz kailas grīdas blakus krievu strādniekiem.”
Šogad atzīmējām Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju simtgadi. Leģendārās kaujas notika no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim). Tās bija pirmās kaujas Pirmā pasaules kara laikā, kad Krievijas armijai izdevās pārraut vācu armijas nocietinājuma līnijas. Un, apliecinot savu varonību, to izdarīja latviešu strēlnieki. Šo notikumu aculiecinieki bija arī dzejnieki, kuri neilgi pirms Ziemassvētku kauju notikumiem bija brīvprātīgi pieteikušies latviešu strēlnieku bataljonos – Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe un Edvarts Virza. Šiem rakstniekiem latviešu karavadoņi nelika doties uzbrukumā, lai ieņemtu vācu pozīcijas, viņu galvenais uzdevums bija kļūt par kara hronistiem, dažkārt izpildot arī sanitāru, sargzaldātu, rakstvežu u.c. pienākumus.
Jāņa Akuratera 141. dzimšanas dienas pasākumā RUBĪNA LĀSES dzejnieku Eduarda Aivara un Edvīna Raupa un Latvijas Kara muzeja speciālista Mārtiņa Mitenberga lasījumā būs iespēja iepazīt pirms simts gadiem kara laukā notikušo – tas fiksēts Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes un Edvarta Virzas piezīmēs.
Savu pieredzēto Ziemassvētku kauju laikā Jānis Akuraters aprakstīja savā strēlnieku laika dienasgrāmatā, kas vēl līdz šim brīdim nav publicēta un glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Kārlis Skalbe un Edvards Virza savas piezīmes publicēja laikrakstā “Jaunākās Ziņas” jau dažas dienas pēc notikumiem.
Visi trīs dzejnieki Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā ir kopā. Viņi ir vienu un to pašu notikumu aculiecinieki, viņi redz vienas un tās pašas kara ainas. Arī savos tekstos viņi it kā apraksta vienus un to pašus notikumus, taču katrs no sava skatupunkta, pievēršot uzmanību atšķirīgām detaļām un saviem personīgajiem pārdzīvojumiem. Taču visiem trijiem kopīga ir kāda lielākā perspektīva, pat pravietiska izjūta, no kuras viņi apcer redzētās kara ainas. Ar pārsteidzoši skaudru tiešumu viņi raksta par kara brutalitāti, kara kaislību un strēlnieku psiholoģijas izmaiņām. Un apbrīnojama ir viņu spēja tik ātri pēc notikumiem sniegt precīzu un dziļu skatījumu uz kara laukā notikušā jēgu un nozīmi.
Līdzās rakstnieku kara lauka tēlojumiem izskanēs arī latviešu kara dainas folkloras kopas “Budēļi” dalībnieka Andra Ērgļa dziedājumā.
Šogad dzejnieka Jāņa Akuratera jubilejas pasākums notiks Ojāra Vācieša muzejā, jo Jāņa Akuratera muzejā pēc mājas restaurācijas, ko finansēja Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programma „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana”, turpinās ekspozīcijas izveide.
Apmeklētājiem Jāņa Akuratera muzejs durvis vērs pavasarī.
