LMS galerijā būs skatāma gleznotājas Ivonnas Zīles personālizstāde “Sakrālā ģeometrija”

Izstāde “Sakrālā ģeometrija” aicina katru skatītāju meklēt savas atklāsmes zīmju sistēmā, kas ir atvērta interpretācijai.
Glezna ir ierobežots četrstūra laukums, kuras ģeometriju nosaka tās izmērs un proporcijas. Tā var būt arī apaļa, savukārt citas formas, gluži kā mandalā iespējamas pašā gleznas laukumā. Svarīga loma gleznas kompozīcijā ir krāsai, kas veido emocijas un noskaņu. Kā arī tās virsmai un faktūrai, kas piešķir materialitāti.

Gleznas, kas izstāžu telpā tiek savstarpēji kombinētas figūru kopās, rada jaunus tēlus, kas ved skatītāju tuvāk atklāsmei. Šī atklāsme ir personiska, jo tieši ļaujoties tēlu virknējumam un novērtējot tos balstoties savā pieredzē, slēpjas brīvība. Lai gan arī pati māksla savā ziņā ir manipulācija, ar tai raksturīgo vēlmi iegūt skatītāja uzmanību un ietekmēt prātu. Tomēr tās nolūks nav vara, bet brīvība. Tā ir brīvība, kas cilvēku paceļ pāri dzīves eksistenciālajam spriegumam, un bieži ir vienīgais glābiņš. Tāpēc to var dēvēt par sakrālu.

Ivonna Zīle personālizstādi “Sakrālā ģeometrija” raksturo: “Dzīvi var skatīt kā sakrālu procesu, kam nav līdz galam izprotama iemesla. Tam var tuvoties, taču nav iespējams to pilnībā izprast. Šajā ceļā ir norādījumi - brīdinājuma un labvēlības zīmes. Tās pareizi nolasīt ir vieduma pazīme. Tā ir zīmju sistēma, sakrāla ģeometrija, kuras rakstā ieslēgta dzīves mistērija. Dzimšana, pasaules iepazīšana, attiecības ar cilvēkiem, mīlestība, vientulība, šaubas, bailes, cerības, vilšanās, dusmas, zaudējumi, prieks, sapņi, samierināšanās un nāve - katram no šiem jēdzieniem var piešķirt krāsu, formu un tekstūru bezgalīgās variācijās.
Izstādes “Sakrālā ģeometrija” realizēšana ir saskaršanās ar apjausmu, ka, esot šī brīža dzīves posmā, tālāko nosaka drosme, attieksme un iespējas. To pavada neziņas izraisīta trauksme, kopā ar ticību un cerību, ka ir kaut kāds augstāks spēks, kas procesus virza un vada.

Ikoniskā “Melnā kvadrāta” radītājs Kazimirs Maļevičs uzskatīja, ka gleznas ir vienkārši plakne, tāpēc nav jēgas tajās attēlot telpu, taču tieši caur krāsas plakni telpa kļūst abstrakta un iztēlojama. Tā raksturo sava laikmeta nemieru un neprognozējamību, situāciju, kad nav zināms, kādā secībā un kombinācijā notikumi, zīmes sakārtosies, kāda būs nākotne un kādas vērtības tā nesīs?”

Māksliniece Ivonna Zīle dzimusi Rīgā (1980), glezno eļļas un akrila tehnikā. Vienlaikus top darbi akvarelī, regulāri dodoties plenērā, kā arī gleznojot abstraktas kompozīcijas. Māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari un ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu (2005). Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 2007. gada.

Ivonna Zīle rīkojusi trīs personālizstādes, personālizstādi “Parfīms” kopā ar grafiķi Lienu Bondari LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” radošajā darbnīcā (2007) un piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Beļģijā, Itālijā un Vācijā. Nozīmīgākās no tām ir Jūrmalas pilsētas muzeja rīkotās biennāles “Marīna - 2., 3., 4.” konkursizstādes (2023, 2021, 2019), Jāzepa Pīgožņa Latvijas ainavu glezniecības izstādes (2023, 2019, 2018, 2017, 2016), Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās “Rudens” (2023, 2016, 2014) un “Mākslas dienu” izstādes (2023, 2013, 2010), Bulduru izstāžu nama rīkotās “JĀ/Neatkarība” izstādes (2021, 2018), starptautiskās mākslinieku rezidences “Art Studio Genestrelle” dalībnieku grupas izstāde Asīzē, Itālijā (2020), mākslinieku grupas “AnDer” rīkotā grupas izstāde “AnDer EUROPA” Malheimā pie Rūras Vācijā (2021), kā arī mākslinieku grupas “Sirds pilna” izstādes Rīgā, galerijā “Māksla XO” (2005), “Bastejs” (2004) un izstādes Vācijā, Lietuvā, Beļģijā (2006), kur grupa iesaistījās vairākos izstāžu projektos.