“Tikšanās” – mākslinieces Marutas Raudes darbu retrospekcija Rīgas Porcelāna muzejā
No 2026. gada 7. augusta līdz 4. oktobrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma izstāde “Tikšanās”, kas veltīta izcilajai Latvijas porcelāna māksliniecei Marutai Raudei (1965–2018).
Izstāde aicina vēlreiz satikt mākslinieces darbus un iepazīt viņas daudzslāņaino radošo pasauli, kurā porcelāns kļūst par stāstu, simbolu un pārdomu nesēju. Viņas savdabīgo māksliniecisko rokrakstu raksturo pašas izstrādāti dekoli, zeltījums, lustrējums un daudzveidīgi krāsu uzklāšanas paņēmieni.
Pašas veidoti porcelāna trauki mākslinieci fascinēja ar savu nemainību un mūžību. Māksliniece pati porcelānu uztvēra kā materiālu, kas spēj pārvarēt laiku: “Mēs zinām, ka porcelāns, ja pret to izturas saudzīgi, ir mūžīgs. Un ar savu darbu es varu mēģināt pieskarties un kļūt par daļiņu šajā brīnišķīgajā laika tecējumā, kurā māksla un mākslas darbi veido savu nozīmīgu nospiedumu. Jo māksla veido laika zīmes.”
Maruta Raude pieder tai Latvijas porcelāna mākslinieku paaudzei, kas pēc 20. gadsimta 90. gadu pārmaiņām porcelānu apliecināja kā patstāvīgu laikmetīgās mākslas mediju. Viņas darbos tradicionālā porcelāna apgleznošana pārtapa personiskā, simboliem bagātā vizuālā valodā, kurā tehniskā meistarība organiski savienojas ar filozofisku un poētisku pasaules redzējumu. Līdzās porcelāna veidošanai un apgleznošanai māksliniece ilustrēja grāmatas, veidoja instalācijas un strādāja autortehnikās, tomēr tieši porcelāns kļuva par viņas nozīmīgāko radošās izteiksmes līdzekli. Šī tehniskās meistarības un personiskās mākslinieciskās valodas sintēze padara Marutas Raudes daiļradi par nozīmīgu Latvijas laikmetīgā porcelāna vēstures daļu.
Marutas Raudes veidotie trauki un dekorējums veido vienu veselumu. Porcelāns viņas daiļradē nekad nav bijis tikai dekoratīvs materiāls. Tas kļūst par telpu stāstiem, simboliem un pārdomām par cilvēku un dabu, par dzīves trauslumu un vienlaikus tās spēku. Viņas darbos līdzās pastāv cilvēki, putni, zivis, koki, ūdens un dārzi – tēli, kas neveido ilustratīvus sižetus, bet drīzāk poētisku pasauli, kurā robežas starp realitāti un iztēli kļūst nosacītas.
Izstādes nosaukums “Tikšanās” simbolizē sastapšanos vairākos līmeņos – ar mākslinieces daiļradi, ar cilvēkiem, kuri viņu pazina un novērtēja, kā arī ar darbiem, kas pirmo reizi vienkopus eksponēti, apvienojot tos no dažādām kolekcijām. Īpaša vieta izstādē atvēlēta nozīmīgiem darbiem “Lielais kauss” (2008) un “Maksimālisms” (2016), kuros spilgti atklājas autores radošās domāšanas daudzveidība un simboliskā valoda.
