RAIŅA SĒLIJA UN LATGALE. 3. ceļojums ciklā “Rainis un Aspazija klauvē”
Aprīļa pirmajā pusē aizsākās jauns ceļojumu cikls “Rainis un Aspazija klauvē”, kas turpinās visa abu dzejnieku 150. jubilejas gada garumā. Pirmā ceļojuma ietvaros bija iespēja iepazīt Raiņa un Aspazijas Rīgu, otrajā – abiem dzejniekiem nozīmīgas vietas Jelgavā un Zaļenieku pagastā.
5. septembrī notiks cikla trešais ceļojums RAIŅA SĒLIJA UN LATGALE:
• Ceļojuma dalībnieku tikšanās plkst. 7.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības iela 38–4). Brauciens ar autobusu uz Sēliju un Latgali
• Ceļojums pa Raiņa bērnības un jaunības vietām: Varslavānu mājas, Tadenava, Randene, Berķenele, Vasiļova, Jasmuiža un Grīvas skola
• Ap plkst. 23.00 atgriešanās Rīgā
Par Raiņa „saules gadiem” stāstīs un ar dzejnieka dzīves vietām iepazīstinās Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste, Mag. philol. Gaida Jablovska.
Raiņa dzeju, vēstules un dienasgrāmatas lasīs jaunais aktieris Kārlis Tols.
Biļetes iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīzē”: EUR 12.00; pensionāriem, skolēniem, studentiem 10.00 EUR
Uzziņas: katram_sava_riga@inbox.lv
Organizē: Memoriālo muzeju apvienība, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs.
Atbalsta LR Kultūras ministrija un Rīgas dome.
Sēlijā – dzejnieka dzimtajā pusē – vispirms ceļojuma dalībnieki apmeklēs vietas, kur Rainis dzimis un nodzīvojis savas dzīves pirmos gadus – Varslavānu mājas un Tadenavu, kur šobrīd norit Raiņa muzeja restaurācija.
Tālāk ceļš vedīs uz Randeni, kur Rainis dzīvoja no 1869. līdz 1872. gadam. Atmiņās dzejnieks rakstījis: „Randenē sāku dzīvot apmēram 4 gadu vecumā. Atminu Daugavas plūdus… Atceros arī plostniekus un viņu darbu… Braukāju ar sili pa lielajiem grāvjiem. Esmu liels ūdens draugs… Vasarā es priecājos par ezeru un lielajām pļavām. Tur es mīlēju klaiņot caurām dienām. (..) Mamma un vecākā māsa Līze ļoti mīlēja puķes. Tas pamudināja mani lasīt ziedus birzī aiz ezera… Braucu allaž mammai līdz uz trīs kilometri attālo Daugavpili, kur guvu dažādus iespaidus…” (A. Birkerts „Tikšanās ar Raini”, Rīga, 1965.) Diemžēl Randenes mājas nav saglabājušās – to vietā Daugavas krastā ir uzstādīts piemiņas akmens. Pēc Randenes apmeklējuma ceļš vedīs uz Raiņa mājām Berķenelē. kur notiks teatralizēta ekskursija un ceļojuma dalībnieki uzzinās par laiku no 1872. līdz 1881. gadam, ka Randenes muižu nomāja Raiņa tēvs.
Ceļojuma turpinājumā – vieta, kur atradās Vasiļovas pusmuiža, uz kuru Raiņa tēvs pārcēlās pēc Berķeneles un kur no 1883. līdz 1891. saimniekoja Raiņa māte Dārta Pliekšane. Iegriezīsimies arī kapsētā, kur atdusas Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns – uzņēmīgais un lepnais latvietis, kurš prata dzīvot un saimniekot ar vērienu.
Akcija/ceļojuma pēdējā apmeklējuma vieta – Raiņa muzejs “Jasmuiža”. Savulaik Jasmuiža bija Daugavpils tirgotāja Grigorija Kuzņecova īpašums. Raiņa tēvs muižas nomas līgumu uz divpadsmit gadiem noslēdza 1883. gada Jurģos. Šeit dzīvoja viņš pats, Raiņa vecākā māsa Līze un brīvdienās atbrauca topošais dzejnieks, Pēterburgas Universitātes Juridiskās fakultātes students Jānis Pliekšāns.
Savu autobiogrāfiju dzejā jeb „bērnības epu”, ko Rainis sacerēja no 1924. gada 2. novembra līdz 1925. gada 17. martam, viņš nosauca „Saules gadi”.
Ievadā dzejnieks raksta:
„Cik man nākas savā gaitā
Atcerēties bērnu dienu,
Tik es redzu gara acīm
Zelta sauli atmirgojam.”
Kas šobrīd liecina par Raiņa „saules gadiem” viņa bērnības un jaunības pusē, būs iespēja ieraudzīt 5. septembra ceļojumā – vai tie ir tikai stāsti un Raiņa dzejas rindas, vai piemiņas zīmes un akmeņi, vai mājas-muzeji, kas atjaunoti, tiek atjaunoti un vēl gaida uz atjaunošanu nākotnē.
