Andreja Upīša memoriālajā muzejā skatāma izstāde FOTOGRĀFS ARNOLDS CĀLĪTIS
No 1. septembra līdz 11. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Brīvības ielā 38 – 4 būs skatāma izstāde FOTOGRĀFS ARNOLDS CĀLĪTIS. Izstāde ir cikla “Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību mājvieta gadsimta šķērsgriezumā” turpinājums.
Rīgā, Brīvības ielas 38. (tolaik Brīvības iela 2) / Elizabetes ielas 57. nama 19. dzīvoklī no 1938. gada 28. februāra līdz 1941. gada 7. jūnijam dzīvoja un nama pirmajā stāvā savu veikalu bija iekārtojis fotogrāfs Arnolds Cālītis. No 1921. līdz 1922. gadam šeit viņa vadībā darbojās žurnāla “Fotogrāfijas Mēnešraksts” redakcija.
Arnoldam Cālītim ir īpaša vieta Latvijas kultūrā, pirmām kārtām foto un kino vēsturē: viņš ir vairāku foto un kinožurnālu izdevējs, kas šai nozarē tolaik bija reta parādība, kā arī daudzu publikāciju autors kino jomā. Viņa pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latvijas notikumu hroniku nozīmīgums mūsdienās aizvien pieaug.
Arnolds Cālītis dzimis 1883. gada 27. septembrī Rīgas apriņķa Mālpils pagasta Kalna Vīzēnu mājā. Mācījies Mālpils pagastskolā, Katrīnas Otrajā Rīgas pilsētas skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības vakarskolā.
1906. gadā sāk strādāt par grāmatvedi Mārtiņa Buclera fotoaparātu un piederumu noliktavā Rīgā un kļūst arī par veikala vadītāju. Veikalā viņš tuvāk iepazīstas ar fotogrāfijas specifiku un tikko kā dzimušo kinematogrāfiju. Tas arī nosaka Arnolda Cālīša turpmāko dzīvi un interesi par fotogrāfiju.
1907. gadā Arnolds Cālītis iestājas tikko dibinātajā Latviešu fotogrāfiskajā biedrībā un otrajā biedrības rīkotajā fotoizstādē 1908. gadā Siguldā iegūst otro godalgu. 1910. gadā viņš atver savu foto veikalu.
Arnolda Cālīša aktivitāte foto un kino jomā tā īsti izvēršas no 1920. gada, kad viņš sāk ražot fotoplates ar nosaukumu “Vaga”, izgatavo koka statīvus, diapozitīvu uzglabāšanas kastes, kartonus fotoattēlu uzlīmēšanai, apstrādā fotoamatieru un kinoamatieru filmas. A. Cālīša foto-kino tirdzniecības nams Rīgā, Brīvības ielā 2 kļūst ļoti populārs, tas pārstāv pasaulē pazīstamas foto firmas: Codak, Pathe, Lumiere u.c.
1921. gadā A. Cālītis sāk uzņemt hroniku par Latviju, notikumus, ainavas, dokumentē tautas dzīvi, ik nedēļu izlaizdams “Latvijas filmu hroniku”. Pie filmu uzņemšanas viņš piesaista Jāni Sīli, un, kad 1921. gadā iznāk žurnāls “Fotogrāfijas Mēnešraksts”, Jānis Sīlis ir tā redaktors. “Fotogrāfijas Mēnešraksts” ir Latviešu fotogrāfiskās biedrības oficiāls izdevums, bet pastāv tikai pusotru gadu. 1927. gadā kino un foto entuziasti A. Cālītis un J. Sīlis izdod jaunu žurnālu “Attēls”.
1932. gadā A. Cālīti ievēl par biedrības priekšnieku, un šo darbu viņš veic līdz pat 1940. gadam, aktīvi piedalīdamies izstādēs un lasīdams lekcijas foto kursos. Par nopelniem biedrības labā blakus Jānim Jaunsudrabiņam Arnoldu Cālīti ievēl par Latviešu fotogrāfiskās biedrības godabiedru.
Viņa izstāžu darbi nav saglabājušies, tos var skatīt tikai katalogos un preses izdevumos, kā arī viņa paša izdotajos žurnālos. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā ir saglabājušies tikai trīs fotoattēli. A. Cālīša uzņemtās kinohronikas, kopskaitā trīsdesmit trīs, ir daļēji saglabājušās un atrodamas Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā. Bez tam arī divdesmit piecas tematiskas filmas.
Radošo darbu pārtrauca padomju okupācija. Arnolds Cālītis ar Simona (Semjona) Šustina 1941. gada 11. jūnija rezolūciju tika arestēts un ievietots Kirovas apgabala Vjatlaga lēģerī. 1956. gadā atgriežas Latvijā un vēl kādu laiku strādā vienā no Rīgas fotodarbnīcām.
Arnolds Cālītis miris 1972. gada 14. oktobrī un ir apbedīts Pirmajos Meža kapos Rīgā.
