Romans Suta un Jānis Plase – “Zaļās vārnas” zīmē

Ar šo izstādi R. Sutas un A. Beļcovas muzejs turpina pasākumu programmu, veltītu ievērojamā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas jubilejai. Visas muzeja 2016. gada izstādes stāsta par šo neparasti daudzpusīgo autoru, viņa daiļradi un personībām, kurām bija liela nozīme meistara radošajā biogrāfijā. 1920. gadu vidū un otrajā pusē Romans Suta iesaistījās latviešu mākslinieku un literātu biedrības “Zaļā vārna” aktivitātēs. Radošā sadarbība un draudzība vienoja Sutu ar biedrības dibinātāju un vadītāju mākslinieku Jāni Plasi (1892–1929).

Pāragri mirušā Jāņa Plases dzīves ceļš bija piedzīvojumu, tālu ceļojumu un arī sūruma pilns: par spīti badam un trūkumam viņš pabeidza Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolu (1914–1917), labākās dzīves meklējumos devās uz Sibīriju, dzīvoja Čitā, Habarovskā un aizceļoja līdz pat Harbinai un Vladivostokai. Plasem piemītošais nemierīgais radošais gars, neatslābstošā interese par mākslu, neizsīkstošais optimisms un entuziasms – tas, kas vēlāk, jādomā, vienoja Jāni Plasi ar Romanu Sutu un bija viņu draudzības pamats, – palīdzēja viņam sarīkot vairākas savu mākslas darbu izstādes, Čitā izveidot mākslinieku biedrību un atvērt gleznošanas studiju, Vladivostokā iepazīties un sarīkot kopīgo izstādi ar slaveno krievu futūristu Vladimiru Burļuku (Владимир Бурлюк).

1920. gadā pēc trīsarpus mēnešu ilga ceļojuma, apbraucot vairākās Tālo Austrumu zemes, Jānis Plase no Vladivostokas atgriezās Rīgā. Drīzumā organizēta personālizstāde kritiķu un mākslinieku vidū tika uzņemta vēsi, Plasem pārmeta sekošanu krievu simbolismam. Tomēr viņš turpināja strādāt un 1925. gadā kopā ar dažiem domubiedriem nodibināja mākslinieku, mūziķu, aktieru, dejotāju un literātu biedrību “Zaļā vārna”. Būdams biedrības organizētājs un priekšsēdētājs vairākus gadus, Jānis Plase rīkoja kopīgas izstādes un pasākumus – “jampampus”, izdeva biedrības žurnālu.

1926. gadā sākās Jāņa Plases un Romana Sutas radošā sadarbība – Plase asistēja Sutam itāliešu dramaturga Karlo Goci (Carlo Gozzi) lugas “Princese Turandota” scenogrāfijas izgatavošanā Jelgavas strādnieku teātrī. Turpmākos gadus līdz Plases nāvei mākslinieki bija labi draugi un neilgu laiku arī kaimiņi. Draudzība ar Sutu kardināli mainīja Plases mākslas stilu, simbolisma vietā nāca sadzīves žanra ainas – krogu, kafejnīcu skati, un darbu izpildījumā arī bija redzama Sutas ietekme.

Smagie dzīves pārbaudījumi, nabadzība, kas ilga daudzus gadus, iedragāja Jāņa Plases trauslo veselību, un mākslinieks mira 1929. gadā 37 gadu vecumā. Drīzumā, drauga piemiņai veltīta, iznāca “zaļvārnieša” Aleksandra Čaka grāmata par Jāņa Plases dzīvi un daiļradi (1931), presē publicēja rakstu arī Romans Suta (1929). Jāņa Plases māksla, īpaši viņa 1920. gadu otrās puses darbi, pieskaitāmi Latvijas modernisma paraugiem, kaut gan paša autora vārds šodien ir zināms pārsvarā tikai speciālistiem. Taču Romana Suta radošajā biogrāfijā draudzība ar Jāni Plasi, darbošanās Plases vadītajā biedrībā “Zaļā vārna” veido spilgtu, nozīmīgu epizodi.

Ekspozīcija iepazīstina skatītājus ar Romana Sutas un Jāņa Plases darbiem un arhīva materiāliem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas.

Izstādi papildina pasākumu programma, kas iekļauj tikšanās ar izstādes kuratori Nataļju Jevsejevu “Sarunas muzejā” formātā, speciālistu lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.

Teksts: Nataļja Jevsejeva