Restaurētā Ernsta Todes vitrāža atgriežas muzeja ēkā
Foto: Liepājas muzeja arhīva materiāli
29. janvārī plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 atklās restaurēto Ernsta Todes vitrāžu. Šī vitrāža ir nozīmīga Liepājas muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas sākotnējā interjera sastāvdaļa. Vitrāžas restaurāciju veica stikla restauratore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Utāne.
Svinīgajā pasākumā piedalīsies restauratore Sandra Utāne, kura pastāstīs par vitrāžas restaurācijas gaitu un citiem līdzīgiem restaurācijas projektiem. Par godu šim notikumam muzejā muzicēs Liepājas zvanu ansamblis "Campanella" Astras Ziemeles vadībā.
Pērn Sandras Utānes vadībā Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas apakšnozares studenti veica arī citas Ernsta Todes darbnīcā darinātās vitrāžas – Latvijas Mākslas akadēmijas iekštelpu jūdendstila vitrāžas restaurāciju.
Liepājas muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas krāšņākās rotas – Ernsta Todes vitrāžas – restaurācija noritēja ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas pašvaldības atbalstu.
Vitrāža Liepājas muzejā ēkā Kūrmājas prospektā 16/18, kas pasūtīta un celta kā koktirgotāja Katcenelsona ģimenes savrupnams, atrodas kopš ēkas būvniecības laikiem 1900.-1901. gadā, kad tā visticamāk tika Ernstam Todem speciāli pasūtīta. Namu pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis ievērojamais arhitekts Pauls Makss Berči. Tas ir viens no retajiem arhitekta P.M. Berči būvētajiem namiem ar saglabātu sākotnējo interjeru.
Liepājas muzejs šajā ēkā atrodas kopš 1935. gada un vitrāža vēsturiskajā ēdamistabā muzeja apmeklētājiem bija apskatāma līdz 2011. gadam, kad muzeja ēku un ratnīcu, kas līdz tam atradās gaužām sliktā tehniskā stāvoklī, slēdza apjomīgam remontam un restaurācijai. Muzeja ēku remonts tika pabeigts 2012. gada nogalē, savukārt vitrāžas restaurācija noslēgusies pirms mēneša.
Vitrāžas autors Ernsts Tode (1859-1932) dzimis tirgotāja ģimenē Pargolovā netālu no Sanktpēterburgas. Studējis Rīgas Politehnikuma arhitektūras fakultātē, Minhenes Mākslas akadēmijā no 1882. līdz 1886. gadam apguvis glezniecību. Pēc neilga praktiska darba glezniecības jomā Krakovā un Diseldorfā, Ernsts Tode Diseldorfā mācījies dažādas lietišķās mākslas nozares, kā arī papildinājis zināšanas vēsturiskās glezniecības meistardarbnīcā Diseldorfas Mākslas akadēmijā.
Ernsts Tode 1891. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā Ernsts Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā Todes darbnīca kļuva par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un reģionālā kontekstā. Ernsta Todes darbnīca bija ieguvusi popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas impērijā.
Sanktpēterburgā Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība. Tode darinājis vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem. Todes darbnīcā darinātas vitrāžas dievnamiem un citām ēkām arī Maskavā, Odesā, Kijevā, Harkovā u.c.
Ernsts Tode Rīgā savu vitrāžu darbnīcu likvidēja 1909. gadā un pārcēlās uz dzīvi Minhenē. Turpmākos mūža gadus Tode veltīja vienīgi vēstures studijām.
19. un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla glezniecības darbi Rīgā. Ernsta Todes vitrāžu darbnīca izcēlās no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa darināta galvenokārt pēc paša Ernsta Todes metiem.
Ernsta Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c.
Ernsta Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. Viņa vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vitrāžas attīstības vēsturē.
