Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz sarunu “Sakrālās mākslas dārgumi tuvplānā”

Redakcija
Redakcija

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz sarunu “Sakrālās mākslas dārgumi tuvplānā”
Foto: LNVM arhīvs

Novembra izskaņā aicinām uz muzeju sakrālās tēlniecības interesentus – 28. novembrī plkst. 18.00 mākslas vēsturniece Anita Meinarte, LNVM direktora vietniece krājuma darbā, stāstīs par mākslas darbiem no muzeja kokskulptūru un gleznu kolekcijām pastāvīgajā izstādē “Sakrālā māksla”. Tajā eksponēti arī Latvijas baznīcu dekoratīvās tēlniecības un glezniecības darbi, kas tapuši laikā no 14. gadsimta līdz 20. gadsimta 20. gadiem.

Unikālās kolekcijas veidošanās aizsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad Doma muzejā Rīgā nonāca vairākas baznīcu kokskulptūras, kas 1936. gadā tika nodotas Valsts vēsturiskajam muzejam (tagad – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Nozīmīgs ieguldījums kolekcijas papildināšanā saistās ar 1923. gadā dibinātās Pieminekļu Valdes aktīvo darbību Latvijas sakrālās mākslas pieminekļu apzināšanā, vākšanā un saglabāšanā.

Izstādē eksponēti senākie viduslaiku sakrālās koktēlniecības darbi Latvijā “Dievmāte ar bērnu” un “Sv. Anna un bīskaps”, abas datētas ar 1320. gadu Roņu salā, kas 14.-15. gadsimtā atradās Kurzemes bīskapijas sastāvā. Viens no mākslinieciski augstvērtīgākajiem gotikas mākslas paraugiem izstādē ir “Pietà” (Kristus apraudāšana) – noskaņas ziņā skaistākais un liriskākais gotikas mākslas mantojuma darbs Latvijā.

Apjomīga izstādes daļa ataino baroka laikmeta sakrālo koktēlniecību Latvijā 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā. Norises laikā varēs iepazīt tēlniecības un glezniecības darbus, kas agrāk atradušies Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcās, apskatīt skulptūras no Rīgas un Vidzemes baznīcām, kas muzeja krājumā saglabājušās līdz mūsdienām, izzināt Latgales 18. un 19. gadsimta sakrālās tēlniecības atšķirīgo raksturu.