Liepājas muzejā izveidota izstāde par muzeja ēkas vēsturi
Liepājas muzejs apmeklētājiem piedāvā iepazīties ar jaunu tematisku izstādi "Liepājas muzejs laiku lokos", kas veltīta Liepāja muzeja ēkas vēsturei.
Izstādi par ievērojamā arhitekta Paula Maksa Berči pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skices projektēto namu iespējams apskatīt Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18.
Tā iepazīstina ar muzeja pirmsākumiem. 1924. gada septembrī Pilsētas valde atvēlēja muzeja iekārtošanai bijušo 8. pamatskolas ēku Alejas, tagadējā Jāņa Čakstes laukumā. Kad šī ēka, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, kļuva par šauru, pilsētas pašvaldība 1935. gadā bankas izsolē muzeja vajadzībām iegādājās bijušo Katcenelsonu ģimenes īpašumu Kūrmājas prospektā.
Izstāde sniedz vēstījumu par ēkas pirmajiem īpašniekiem – koktirgotājiem Paju Brainu un Jozefu Katcenelsoniem. kuri Liepājā ieceļoja 19. gadsimta beigās no Bobrujskas, kā arī viņu dēlu NisonuKatcenelsonu, kurš guvis izglītību Berlīnes Universitātē, iegūstot fizikas zinātņu doktora grādu.
1899. gadā NisonuKatcenelsonu 3. Vispasaules cionistu kongresā Bāzelē ievēlēja par Ebreju Koloniālās bankas direktoru. Viņš cīnījās par ebreju līdztiesību Krievijas impērijā, 1905. gadā bija viens no Ebreju tautas pilnīgas vienlīdzības panākšanas savienības Krievijā dibinātajiem.
Krievijas konstitucionāli demokrātiskās partijas biedrs. 1906. gadā NisonuKatcenelsonu ievēlēja Krievijas Valsts domē no Kurzemes guberņas, kur darbojās finanšu komisijā. Tanī pašā gādā bija viens no Viborgasuzsaukuma par pilsonisko nepakļaušanos parakstītājiem. Par to NisonuKatcenelsonu notiesāja uz trim mēnešiem cietumā Pēterburgā.
Savukārt 1910. gadā NisonsKatcenelsons vadīja Liepājas emigrācijas komiteju, bet 1919. gada 19. janvārī tika ievēlēts Liepājas pilsētas domē no ebreju nacionālā bloka listes Nr. 5. Miris Liepājā 1923. gada 9. novembrī un apglabāts Liepājas ebreju kapos Cenkones ielā.
Izstādes fotogrāfijās var apskatīt sākotnēji veidotās ekspozīcijas un izstādes, ēkas plānus, atrašanos pilsētvidē, un interjeru no 1935. gada līdz 1960 – tiem gadiem.
Attēlos parādīti unikāli uzņēmumi, kas veidoti no foto negatīviem ar muzeja vestibilā atradušos kamīnu, kas vēlāk ticis noārdīts, kā arī Venēcijas stikla grezno lustru. Līdz šim vēl neredzētais, vitrīnā ievietotais kamīna fragments un lustras fragmenti, arī apskatāmi plašākai publikai.
No 2011. līdz 2012. gadam Liepājas muzeja ēkas Kūrmājas prospektā 16/18 piedzīvoja lielu remontu, kura laikā tika atklāti līdz šim nezināmi sienu un griestu gleznojumi, sienu un grīdas flīžu fragmenti. Fotogrāfijās fiksētie kadri dod iespēju salīdzināt, kā muzejs izskatījies pirms un pēc remontdarbiem.
Izstāde tika veidota kā paliekoša Liepājas muzeja ekspozīcija un ir pieejama apskatei bez maksas.
