Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Lekcija par absolūtisma un apgaismības mūziku Bauskas pilī

Redakcija
Redakcija

Lekcija par absolūtisma un apgaismības mūziku Bauskas pilī
Foto: www.bauska.lv

Bauskā šogad 16.-17.jūlijā notiks Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu „Vivat Curlandia!”. Lai klausītājus sagatavotu festivālam, Bauskas pils muzejs piedāvā lekciju ciklu par viduslaiku, renesanses un baroka mūziku. 2016.gada 28.maijā plkst. 13:00 Bauskas pils muzejā Senā dzīvesveida skolas ietvaros notiks trešā lekcija - „Baroka mūzika”.

Apmeklētāji uzzinās par baroka perioda mūzikas attīstības dinamiku un žanru daudzveidību, ieklausoties mūzikas paraugu ierakstos. Lekciju lasīs Dr. art., RPIVA mūzikas vēstures profesors un Mūzikas akadēmijas docētājs Boriss Avramecs.

Baroka laikmets Eiropas kultūrā aptver 17.gadsimtu un 18.gadsimta pirmo pusi. Šī laika māksla cildināja galvenokārt galmu un baznīcu. Attīstījās instrumentālā mūzika, tapa orķestra koncerta un kamermūzikas žanri. Aizvien vairāk nostiprinājās laicīgās mūzikas vadošā loma, lai gan dažās zemēs, piemēram, Vācijā, baznīcas mūzika vēl saglabāja savu lielo ietekmi. Skaņu mākslā instrumentālā mūzika par patstāvīgu žanru nekļuva uzreiz – ilgu laiku tā kalpoja kā dziedājuma pavadījums. Tikai 17.gadsimta laikā šajā žanrā notika izmaiņas, jo pamazām attīstījās dažādās sadzīviskās muzicēšanas formas. Attīstījās homofonā (daudzbalsības veids, kurā viena balss izteikti dominē) un polifonā (daudzbalsības veids, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu balsu vienlaicīgs skanējums) dziedājuma mūzikas formas. Baznīcas ērģeles pavadīja dziedājumu un ērģelnieki no kora pārņēma vokālās daudzbalsības formas un paņēmienus. Sākot ar 17. gadsimta otro pusi, Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un viegli pārnēsājamā vijole.

Lekcijas autors Dr. art. Boriss Avramecs 1973. g. ar izcilību beidzis Latvijas J. Vītola valsts konservatoriju (tagad – Mūzikas akadēmija) vijoļspēles klasē. 1982. g. beidzis P.Čaikovska Maskavas konservatorijas aspirantūru kā etnomuzikologs. Kopš 2003. gada – profesors Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Viens no Rīgas Senās mūzikas centra dibinātājiem (12 gadus – centra direktors), pirmo septiņu Starptautisko senās mūzikas festivālu mākslinieciskais vadītājs. 1970. – 1980. gados aktīvi piedalījies koncertos, spēlējot vijoli kā solists un ansamblists. Kā Latvijas filharmonijas kamerorķestra mākslinieks piedalījies vairāk nekā 1000 koncertos.
Biļetes cena: 2 €

Sīkāka informācija pieejama mājas lapā: www.bauskaspils.lv.