Liepājas muzejā jau iegādājamas biļetes uz izrādi „Padegs un Padegs”
Šonedēļ Liepājas muzeja kasē Kūrmājas prospektā 16/18 sāk tirgot biļetes uz izrādi „Padegs un Padegs”. Apvienības „Kultūrmarka” rīkotā teātra izrāde Liepājas muzejā notiks 22. oktobrī plkst. 19. Tas ir aktiera un režisora Vara Pinķa redzējums par Kārli Padegu (1911-1940) – gleznotāju, grafiķi un spilgtu personību Latvijas mākslā
Izrādes „PADEGS un PADEGS” scenāriju rakstījis dramaturgs Ivo Briedis, kurš iedvesmojies no J.Kalnača grāmatas „Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs”, kā arī izmantojis materiālus no 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu preses.
Scenogrāfs Māris Ruskulis izrādes scenogrāfijā iekļāvis vairākus desmitus Kārļa Padega darbu reprodukciju. Izrādē spēlē aktieri Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa.
Režisors Varis Piņķis: „Izrāde ir Padega, ko spēlē Mārtiņš Upenieks, ironiska un atklāta saruna un dialogs pašam ar sevi, saviem mākslas darbiem un savu „iekšējo balsi”, mākslas kritiķi, mīļoto sievieti, vērotāju no malas. Visus šo tēlus iemieso aktrise Ingas Tropa. Izrāde par šo dīvaino un ģeniālo šausmu zīmētāju stāsta par estētisku, dekadentisku pašiznīcināšanos, par nežēlību un vienlaikus milzīgu mākslas un dzīves mīlestību.”
Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs grāmatā „Kārlis Padegs” (Neputns, 2014, 6.lpp.) raksta: „Kārlis Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi. Viņa mākslas lielākās vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība, dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien.”
Kārlis Padegs ir dzimis 1911. gada 8. oktobrī Rīgā. K. Padega bērnība lielāko tiesu aizritēja vienatnē, un varbūt rotaļu biedru trūkums atvēlēja vairāk laika lasīšanai, zīmēšanai un fantazēšanai.
1921. gadā, trīs gadus vēlāk nekā vajadzētu, Kārlis Padegs iestājās Rīgas pilsētas 1. Pamatskolā. Padega zīmētāja spējas agri ievēroja zīmēšanas skolotājs Ernests Veilands. Pēc pamatskolas beigšanas, 16 gadu vecumā, būdams jau mazliet par vecu, lai turpinātu mācības vidusskolā, Kārlis Padegs tika galā ar ģipša galvas zīmējumu un kopā ar 20 citiem pretendentiem ieguva tiesības apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas 1. kursa nodarbības.
Mācīdamies akadēmijas 3. kursā un rūpēdams naudu studijām, Kārlis Padegs uzzīmēja vairākas avīžu reklāmas Golta un biedru tirdzniecības namam. Mazliet ilgāk par gadu no 1930. līdz 1931. gadam — Padegs piepelnīdamies sadarbojās ar humora un satīras nedēļas izdevumu „Svari”. Šajā žurnālā regulāri publicēja viņa karikatūras, kopskaitā vairāk nekā 170 zīmējumus. 1930. gadā Padegs pirmo reizi parādījās Lūcijas Kreicbergas nelielajā fotodarbnīcā Marijas ielā 26. Četrreiz gadā viņš veidoja vienīgā lielā, pret Marijas ielu vērstā skatloga noformējumu, par ko saņēma viņa trūcīgajos apstākļos tik nepieciešamo atlīdzību. Noformējums allaž bija efektīvs, reiz pat tas piesaistīja preses un policijas uzmanību.
Šajā pašā laikā arī izveidojās veidols kādā Kārlis Padegs promenēja pa Rīgas bulvāriem – elegants dendijs ar melnu spāniešu platmali un kvēlojošu cigareti zobos. 1932. gadā Padegs pārtapa spāņu caballero – mākslinieka galvu sedza mazliet ieslīpi uzlikta melna platmale ar neierasti platām malām, mugurā viņam bija garš tumša auduma mētelis ar polsterētiem pleciem, bet ap kaklu bija koši sarkana šalle. Vienā rokā viņš turēja dzeltenus cūkādas cimdus, bet ar otru vēzēja bambusa spieķi. Kājās lepni strīpainās finansista bikses. Jauneklis sīkiem solīšiem, nepakļaudamies līdzpilsoņu darbīgajai steigai, lēnām promenēja pa Rīgas centra bulvāriem. Viņa gaita un izskats gan piesaistīja izbrīnītus skatienus, gan izraisīja nievājošas piezīmes. Reizumis viņu varēja manīt vienatnē sēžot Vērmaņdārzā vai Viesturdārzā uz soliņa, vai arī pastaigājamies kopā ar draugiem Valdi Kalnrozi un Heinrihu Baueru, kuri viņam arī deva draudzīgu iesauku „Čarlis”.
Mākslas akadēmiju un Vilhelma Purvīša vadīto dabasskatu meistardarbnīcu Kārlis Padegs pabeidza 1933. gadā. Šajā laikā Padegs arī īsu brīdi bija mākslinieku apvienības „Radigars” biedrs un piedalījās šīs apvienības rīkotajās izstādēs.
1934. gadā Kārlis Padegs tiek iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā. Dienesta mēnešus Kārlis Padegs pavadīja netālu no Rīgas – artilērijas pulkā Daugavgrīvā.
Turpmākie pāris gadi (1937. – 1938.) mākslinieka biogrāfijā aizritēja gandrīz neticami klusi. Nebija šokējošu avīžrakstu, nedz aizdomu pilnu tenku, nedz arī personālizstādes. Krāšņā bohēma bija norimusi, tās vietā Padegs daudz dzēra un, neskatoties uz neglābjami ielaisto diloni, meklēja aizmiršanos regulāri iegriežoties krodziņos. 1938. gadā Kārlis Padegs salaulājas ar 24 gadus veco Elvīru Bertu Feodoroviču, kura arī kopš agras jaunības slimo ar plaušu tuberkulozi.
Zināms lūzums notiek 1939. gadā, kas ir ārkārtīgi ražīgs gads. Šajā gadā viņš pabeidza vairāk nekā četrdesmit lielu, mākslinieciski augstvērtīgu grafikas lapu. To lielākā daļa bija savdabīgas ilustrācijas Knuta Hamsuna darbiem. Tomēr šķiet, ar to arī mākslinieka spēki bija izsmelti.
Jau studiju gados Padegs sirga ar plaušu kaiti, kas nepameta viņu visu mūžu un bija vainojama pie mākslinieka pāragrās nāves. Kārlis Padegs mira 1940. gada 19. aprīlī savā dzīvoklī Rīgā.
Biļetes var iegādāties Liepājas muzeja kasē, un tās cena ir 5 eiro, kā arī Biļešu Paradīzes mājas lapā www.bilesuparadize.lv, kur tās maksās 7 eiro.
