Preses konference, veltīta Latvijas valsts simtgades izstādei “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Parīzē

Izstādi “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” četri Baltijas valstu nacionālie mākslas muzeji Rīgā, Tallinā, Viļņā un Kauņā gatavo kā kopprojektu eksponēšanai Francijā, Parīzē 2018. gadā. Tas ir viens no vērienīgākajiem visu triju Baltijas valstu simtgažu kopīgajiem projektiem un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.
Mediju pārstāvjiem būs iespēja pirmajiem uzzināt par tā zinātnisko koncepciju un praktisko organizāciju, kā arī noskaidrot izstādes norises vietu.

Preses konferencē piedalās:
– Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
– Dace Melbārde, Latvijas Republikas kultūras ministre;
– Odile Supizona (Odile Soupison), Francijas Republikas vēstniece Latvijā;
– Beatrise Avanzi (Béatrice Avanzi), krājumu glabātāja, Nacionālais muzejs Orsē un Oranžērija (Etablissement public des musées d'Orsay et de l'Orangerie);
– Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, projekta “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” vadītāja, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga);
– Rūdolfs Rapetti (Rodolphe Rapetti), izstādes “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” kurators, Nacionālā mantojuma glabātājs, Francijas Kultūras un komunikācijas ministrija (Parīze);
– Dr. Sirje Helme (Sirje Helme), Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore (Tallina);
– Dr. Lolita Jablonskiene (Lolita Jablonskienė), Nacionālās mākslas galerijas direktore, Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa);
– Osvaldas Daugelis (Osvaldas Daugelis), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors (Kauņa).

Preses konferenci vada Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Preses konferences laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus izstādes organizatoriem.
Pēc oficiālās daļas būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Preses konferences darba valodas: latviešu, franču, angļu.

PAR IZSTĀDI “SIMBOLISMS BALTIJAS VALSTU MĀKSLĀ”
2018. gads ir nozīmīgs laiks kā valstiskās simtgades svinības ne tikai Latvijai, bet arī visām Baltijas valstīm kopumā.

2015. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nāca ar iniciatīvu – veidot sadarbības projektu kopā ar kolēģiem Baltijā, kā arī uzrunāja franču kuratoru un simbolisma pētnieku Rūdolfu Rapetti (Rodolphe Rapetti) radīt vienotu mākslas skati, kura eksponēšanas vieta būtu Eiropas kultūras metropole – Parīze. Francijai Baltijas valstu vidū vienmēr ir bijusi īpaša vieta, jo daudzi mākslinieki uzturējuši ciešas saites ar franču kultūru.

Kopš 2016. gada pie projekta attīstības sadarbībā ar Franciju intensīvu sagatavošanas darbu veica Latvijas Republikas Kultūras ministrija, LR Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, trīs Baltijas valstu četri nacionālie mākslas muzeji, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republiku vēstniecības Francijā. Izstādes idejai atbalstu un augstu novērtējumu devusi Francijas kultūras ministre Odrē Azulē (Audray Azoulay). Parīze ir atsaukusies minēto sadarbības partneru iniciatīvai, lai uzņemtu izstādi, kas būs svarīgs notikums Latvijas valsts simtgades svinību kultūras diplomātijas programmā.

Izstāde “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” norisināsies 2018. gada aprīlī – jūlijā ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimtu mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāvēs tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud) un Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi). Ekspozīcijai atlasīti 133 darbi – glezniecība, grafika, pasteļi, zīmējumi, tēlniecība.

Izstādes kurators un tās koncepcijas autors ir Rūdolfs Rapetti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, monogrāfijas “Simbolisms” (“Le Symbolisme”, Parīze: Flammarion, 2005) autors, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. R. Rapetti ir bijis Orsē muzeja krājumu glabātājs, Strasbūras muzeju direktors, Žana Žaka Enē Nacionālā muzeja direktors, Francijas Muzeju direkcijas direktora vietnieks. Viņš ir strādājis par pasniedzēju Luvras skolā, kā arī Parīzes X – Nantēras universitātē. R.Rapetti ir vairāku grāmatu un rakstu autors, kas veltīti 19. un 20.gadsimta mākslai. Viņš īpaši pievēršas pieejas pārskatīšanai šī laika perioda mākslai, un viņa mākslas vēstures izpētes lauks sniedzas no 1860.gada līdz pat Marselam Dišānam. Bijis arī daudzu izstāžu kurators lielākajos muzejos. Ievērojamākās pēdējos gados kūrētās izstādes: “Odilons Redons” (Grand Palais, Parīze, 2011), “L’Art de l’automobile. Chefs d’œuvres de la collection Ralph Lauren” (Parīze, 2011), “No Van Goga līdz Kandinskim: simbolisma ainava Eiropā” (Amsterdama, Edimburga, Ateneum, Somijas Nacionālā galerija, Helsinki, 2012), “Emils Bernārs” (Oranžērija, Parīze, Brēmene 2014). Pašlaik R. Rapetti ir Francijas Muzeju dienesta ierēdnis.

“Izstāde iezīmēs sarežģītās ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām, pēc iepazīšanās ar Eiropas kosmopolītismu, Baltijas mākslinieki kaldinājuši savai intelektuālajai pasaulei atbilstošu radošās izpausmes valodu, izmantojot tradicionālās kultūras, folkloras un vietējās mutvārdu daiļrades elementus,” ieceri raksturo Rūdolfs Rapetti.

Izstādes projektu realizē četri Baltijas valstu muzeji – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa). Izveidota plaša un radoša darba grupa – katrā no muzejiem ir izstādes kurators, kurš strādā sasaistē ar Rūdolfu Rapetti. Izstādei paredzēts apjomīgs katalogs.

Vērienīgajai mākslas manifestācijai būs simboliska nozīme, jo šāda mēroga vienota Baltijas valstu kultūras reprezentācija ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons. Izstāde top ar domu ieviest jaunu jēdzienu – Baltijas simbolisms, kurā igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksla atklāj katras tautas radošo savdabību un vienlaikus kopā mītu, leģendu un alegoriju valodā ataino laiku, kad Baltija arvien straujāk sāka apzināties savu profesionālo sniegumu vizuālās tēlainības aspektā. Tas deva impulsus un ierosmes nacionālās pašapziņas veicināšanai, kā arī neatkarīgas un Eiropas kultūrā integrētas valsts idejas iedzīvināšanai.