Izstādei “Forma. Krāsa. Dinamika” 40
No 2018. gada 7. decembra līdz 2019. gada 17. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma projekta “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” trešā un noslēdzošā satelītekspozīcija “Izstādei “Forma. Krāsa. Dinamika” 40”.
Latvijas 20. gadsimta mākslā ir vairākas leģendāras izstādes, kuru patiesā nozīme novērtējama ilgākā laika perspektīvā. Viens no tādiem svarīgiem “pagrieziena punktiem” ir mākslinieku Valda Celma, Artura Riņķa un Anduļa Krūmiņa kopīgi veidotā skate “Forma. Krāsa. Dinamika”, kas tieši pirms 40 gadiem –1978./1979. gadu mijā bija iekārtota arhitektūras piemineklī Pēterbaznīcā.
Minētā izstāde bija novatoriska dažādos aspektos. Pirmkārt, ekspozīcijā redzami kinētiskās mākslas objekti, kuri tolaik tika raksturoti ar “unikālā dizaina” jēdzienu. Tomēr būtībā ekspozīciju jāuzskata par pirmo legālo abstraktās mākslas reprezentāciju degradējošā sociālistiskā reālisma apstākļos, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Padomju Savienībā.
Otrkārt, kinētisko objektu daudzfunkcionalitāte liecināja par mākslas sintēzes meklējumiem, nojaucot robežas starp atšķirīgiem mākslas veidiem. Izstāde parādīja, ka Valdis Celms, Arturs Riņķis un Andulis Krūmiņš dizaina terminu izprata ļoti plaši. Futūroloģiski projekti vides estētiskajai organizācijai demonstrēja arhitektūras un tēlniecības mijiedarbību. Sabiedrisko ēku un interjeru noformēšanā, saņemot kombināta “Māksla” pasūtījumus, autoriem bija iespēja īstenot monumentālus darbus – mobiļus, kinētiskās glezniecības kompozīcijas, eksperimentējot ar gaismas, krāsas un kustības savstarpējām sakarībām.
Arturs Riņķis saistībā ar izstādi “Forma. Krāsa. Dinamika” žurnālā “Liesma” rakstīja: “Savos eksperimentos mēs operējam ar krāsu, formu, faktūru, dinamiskas gaismas intensitāti un niansētu kustību, kas slēpj sevī vēl pilnībā neapjaustas estētiskās vērtības.” Tomēr visi trīs izstādes veidotāji uzskatīja, ka, fokusējoties uz kreatīvu formveidi, viņu kinētiskajos objektos galvenais apvienojošais elements ir kustība, lai izraisītu pārdomas, emocijas un asociatīvus mākslas tēlus. Tieši kustības estētiskās kvalitātes bija viens no spēcīgākajiem un pārsteidzošākajiem iespaidiem šajā skatē.
Raksturojot mākslas attīstību, īpaši ar laikmetīgo tendenču rašanos 20. gadsimta beigās, nav iespējams iztikt bez izstādes “Forma. Krāsa. Dinamika” pieminēšanas. Tai pašā laikā nākas atzīt, ka bija izveidojusies paradoksāla situācija. Vairums kinētisko objektu nav saglabājušies. Izstādes ekspozīcija netika pietiekami dokumentēta fotogrāfijās, nemaz nerunājot par filmēšanu. Turklāt izstādes bukletā atrodamas ziņas vienīgi par kinētiskiem objektiem, bet presē reproducētas fotomontāžas – vides organizācijas vizionāri projekti. Līdz ar to nebija apkopota pilna informācija, kādi konkrēti mākslinieku darbi bija eksponēti šajā leģendārajā izstādē.
Atzīmējot izstādes “Forma. Krāsa. Dinamika” norises 40. gadskārtu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pirmo reizi tiks parādīts mākslinieka Valda Celma zīmētais ekspozīcijas plāns un demonstrēto darbu fotokopijas. Izstādes pirmajā daļā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar atsevišķu darbu skicēm un fotomontāžām. Savukārt otrajā daļā apmeklētāji ieraudzīs Valda Celma kinētisko skulptūru “Rotējošie cilindri” (1972), Artura Riņķa speciāli šai izstādei sagatavoto kinētiskās glezniecības videoversiju un kinētisko objektu krāsainas fotogrāfijas, kuras izgatavotas no tālaika diapozitīviem.
Teksts: Irēna Bužinska