Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Purvīša balvas 2015 laureāts – Miķelis Fišers

Redakcija
Redakcija

Purvīša balvas 2015 laureāts – Miķelis Fišers
Miķelis Fišers. <i>Netaisnība</i>

Iegūstot žūrijas visaugstāko novērtējumu, ceturto Purvīša balvu saņēmis mākslinieks Miķelis Fišers.

Purvīša balvas 2015 ieguvēju žūrijas vārdā šovakar svinīgā pasākuma laikā paziņoja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce un muzeja patrona SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar šo apbalvojumu mākslinieks iegūst arī vērienīgo naudas balvu – 28 500 tūkstošus eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Ceturtās Purvīša balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija deviņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par Purvīša balvas 2015 laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām trīs stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu – Kaspara Teodora Bramberga, Miķeļa Fišera, Ginta Gabrāna, Kristapa Ģelža un Ģirta Biša, Gintera Krumholca, Ģirta Muižnieka, Henrija Preisa, Artūra Riņķa – darbus izstādē.

„Žūrija lēmumu pieņēma, balsojot trīs kārtās, un jāatzīst, ka laureāts rezultātā tika noteikts ar vienas balss pārsvaru. Miķelis Fišers fascinē ar spēju katru reizi radīt kaut ko jaunu, tai pašā laikā saglabājot uzticību savai izpratnei un pārliecībai par pasaules un Visuma kārtību. Salīdzinot ar mākslinieka iepriekšējo gadu radošo sniegumu, šeit ir mainīta izteiksmes valoda – tehnika, izmēri. Izstādē tiek piedāvāts kokgriezumu tehnikā radīts komikss par Netaisnību, kas pasniegts perfektā, kvalitatīvā izpildījumā kā ironisks, rotaļīgs stāsts, kurā vienlaikus ļoti skaidri nolasāmas atsauksmes un reakcija uz aktuālajām sociālpolitiskajām norisēm,” stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce.

Miķelis Fišers Purvīša balvai 2015 tika nominēts un finālā pēc ekspertu vērtējuma tika virzīts par personālizstādi „Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (28.11.2014–18.01.2015). Jāatgādina, ka Miķelis Fišers kandidēja uz Purvīša balvu arī iepriekšējā periodā – 2013. gadā.

Purvīša balvas 2015 žūrijas darbā piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, LNMM galvenā atbalstītāja SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. hab. art. Eduards Kļaviņš, mākslas zinātniece Inese Riņķe, mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Kristaps Zariņš, mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe, Valsts Krievu muzeja Laikmetīgās mākslas nodaļas vecākā zinātniskā līdzstrādniece Oļesja Turkina (Олеся Туркина; Krievija), mākslas kurators, Kivīkas Mākslas centra projektu vadītājs Sūne Nūrdgrēns (Sune Nordgren; Zviedrija), mākslas kurators, Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) direktors Ķestutis Kuizins (Kęstutis Kuizinas; Lietuva).

Purvīša balvas 2015 kandidātu darbu izstāde plašākai publikai būs atvērta no 21. februāra, līdz 12. aprīlim LNMM izstāžu zālē Arsenāls. Izstādes kuratore ir mākslas kritiķe Daiga Rudzāte. Izstādes dizainu veidojis mākslinieks Martins Vizbulis.

Purvīša balvas organizatori turpina tradīciju un aicina ikvienu izstādes apmeklētāju un interesentu izteikt arī savu viedokli par astoņu Purvīša balvas 2015 finālistu veikumu, aizpildot anketu un nobalsojot par savu favorītu LNMM izstāžu zālē Arsenāls. Noslēdzoties izstādei, tiks paziņoti mākslinieki, kas ieguvuši vislielākās publikas simpātijas, kā arī noteikti divi balsotāji, kuri saņems iespēju gadu bez maksas apmeklēt LNMM organizētās izstādes.

Svētdien, 22. februārī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz „Sarunu muzejā” izstāžu zālē Arsenāls, kuras īpašais viesis būs Purvīša balvas 2015 laureāts Miķelis Fišers. Apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja iepazīties ar uzvarētāju, noklausīties viņa stāstījumu par sevi un nominēto projektu, kā arī uzdot jautājumus. Sarunā piedalīsies mākslas zinātniece, Purvīša balvas 2015 neatkarīgo ekspertu komisijas priekšsēdētāja Elita Ansone, kura sniegs ieskatu darbu atlases procesā, iezīmējot balvas vērtēšanas principus un kritērijus. Savukārt 1. un 8. martā plkst. 15.00 programmas „Sarunas muzejā” formātā notiks tikšanās ar māksliniekiem – Purvīša balvas 2015 kandidātiem. Kopā mēģināsim analizēt laikmetīgās mākslas tendences, saprast tās būtību. Aicināti visi interesenti! Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – EUR 3,56; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 2,13).

Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas jaunrades izvērtēšanu, jau tagad darbu uzsākusi piektās Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu grupa, kura strādās 2015. un 2016. gadā, regulāri izvirzot nominantus šim apbalvojumam. Ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva iedibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta par godu latviešu glezniecības vecmeistaram Vilhelmam Purvītim (1872–1945), kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvītis ir viens no latviešu nacionālās mākslas skolas dibinātājiem, nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējs un nepārprotami viena no visu laiku nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūrā un mākslas dzīvē – Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors un latviešu mākslas kolekcijas veidotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors, ilggadējs Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, visu starpkaru periodā valsts rīkoto reprezentatīvo Latvijas mākslas izstāžu ārzemēs ģenerālkomisārs.

Ievērojamā ainavista un Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa autoritāte, pedagoģiskā darbība un daiļrades stilistika ietekmējusi vairākas vietējo mākslinieku paaudzes. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos autorus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus.

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500 (ieskaitot nodokļus). Tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Projektu atbalsta SIA „Alfor”, kura valdes locekļa Jāņa Zuzāna veikums un interese laikmetīgās mākslas norisēs ir novērtēta, un viņš ir kļuvis par Tate Modern muzeja (Lielbritānija) Krievijas un Austrumeiropas Iepirkumu komitejas biedru. Iepirkumu komiteja seko līdzi laikmetīgās mākslas tendencēm un attīstībai un iesaka iegādei mākslas darbus, kas labi raksturo konkrētā laika vēsturisko naratīvu. Jāatzīmē, ka šajā komitejā jaunus biedrus uzņem tikai ar rekomendāciju.