Muzeju naktī par durvīm uz neatkarību
21. maijā plkst. 20 Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” (K. Ukstiņa ielā 7/9) Starptautiskajā muzeju naktī atklās Nacionālās bibliotēkas izstādi “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25” .
Pirms izstādes atklāšanas plkst. 19 notiks Austras Pumpures koncerts “Vaļā vēru dvēselīti”.
Muzeju nakts viesi varēs uzzināt, kā Atmodas laikā notika pilsoņu reģistrācija, būs iespēja tikties ar Pilsoņu Kongresa delegātiem no Liepājas un Rīgas, ieraudzīt sevi videokamerā, ar kuru tikušas filmētas Pilsoņu Kongresa sesijas, uzzināt, kas bija neformālā prese un piedzīvot citas Atmodas laika norises, kurās liepājnieki soļoja tautas brīvības cīņas priekšgalā.
Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvības iestāde, kuru 1989.–1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti.
Pēc pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem.
Liepājas apriņķī par Kongresa delegātiem ievēlēja Liepājas apriņķa Pilsoņu komitejas priekšsēdētāju Ilmāru Matisonu, inženieri Valdi Dekovicu, vienu no “Helsinki – 86” dibinātājiem Mārtiņu Barisu, žurnālistus Aigaru Štālu un Arni Kadiķi, mācītāju Ilmāru Krieviņu, ārstu Vilni Mauliņu, mūziķi Juri Pavītolu, psiholoģi un trimdas sabiedrisko darbinieci Māru Strautmani, režisoru Haraldu Ulmani, vēsturnieci Dzintru Zeļenko un citus.
1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi.
Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu „Pilsonis” (vēlāk “Pavalstnieks”) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā.
Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.
Plkst. 23 Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” (K.Ukstiņa ielā 7/9) notiks koncerts “Pavasara balsis”. Koncertā piedalās Lija Hanzovska (vijole), Zane Dziema (alts), Baiba Jūrmale (čells), Reinis Lapa (flauta). Koncertā skanēs dzīvespriecīgi Eiropas un Dienvidamerikas komponistu Fransuā Šūberta, Pola de Vaijī, Eitora Villas-Lobuša un Astora Pjacollas skaņdarbi.
Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos” iezīmē ne tikai padomju okupācijas režīma represijas, cilvēku likteņus izsūtījumā, atklāj iedzīvotāju centienus pēc Latvijas neatkarības, bet arī stāsta par vairāku paaudžu dzīvi okupētajā padomju Latvijā. Ar to saistās vairāki gadu desmiti un tāpēc Muzeja naktī iezīmēsim padomju cilvēka sadzīvisko dzīvi. No plkst. 21 līdz 23 darbosies tiem laikiem svarīga lieta – bufete.
